Aij kā laiks iet. Jau vairāk kā divas nedēļas esmu šeit. Vēl aizvien ne reizi neesmu uzvilkusi jaku vai džinsus. Visu laiku tikai šortos, svārkos vai kleitā. Un rādās, ka tā varēs vēl pāris nedēļas. :]] vasariņa vasariņa...
Kas darbā jauns? Pagaidām nekas, ja neskaita to skudru ceļu, kas iet gar manu galdu. :D bet tie jau nieki, patīk skatīties kā darba kolēģes uzreiz lec gaisā. Rādās, ka nākamā nedēļā darbā būs interesantāka, jo sāksies vācu kino vakari un piektdien ir jaunās ekspozīcijas inaugurācija. Tas nozīmē daudz stresainu cilvēku pirms tam un apmierinātas sejas ar glāzēm rokās vakarpusē. :]
Pusdienas šodien par laimi nebija jāgatavo, jo mēs ar Aralu bijām uzaicināti pie Rafaela, mana ex-mentora, uz mājām. Uz turieni es katru reizi dodos ar prieku un tukšu vēderu, jo zinu, ka Jose Manuels būs parūpējies par labklājīgi uzklātu galdu, šoreiz uz galda - garneles un daudz. Nevarēju beigt priecāties. Pirms pusdienām, protams, ka jāatsvaidzinās baseinā.
Jāsaka gan, ka Rafaela māja ir viena no skaistākajām un elegantākajām, kādā esmu bijusi te Spānijā. Pēc pusdienām laiskošanās pie baseina un tad jau tiekam nogādāti mājās. Pēc tādas dienas atliek tikai pavingrot, parakņāties pa netu, starpcitu vakar saņēmu ziņu, ka iespējams, ka 3 mani draugie brauxot ciemos. Ja godīgi, tad es apraudājos. Prieciņi.
e.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru