Šodien gan darbā sajutos nedaudz kā izsūtāmais. Aizej nokopē to, tad to, tad ielaminē šo. Bet visā visumā daudz kā jauna katru dienu. Šodien skatījos kā tiek uzstādīta itāļu mākslinieces ekspozīcija, kuras atklāšana ir 5dien. Māksliniece kā jau māksliniece, frīkaina, plikām kājām, mati gaisā, milzu brilles. Ātras pusdienas un tad jau bija jāatgriežas darbā. Palūdza palīdzēt un es atteikt negribēju, jo pāris liekas stundas uzkrāt nenāks pa ļaunu, kā nekā pēc 2ām nedēļām ierodas pirmie ciemiņi un vajadzēs kādu dienu brīvu. Juhuuuu!!!
Kamēr gaidīju, kad ieradīsies mana mentore, lai pateiktu, kas jādara izmetu līkumu pa ekspozīcijām, kas šobrīd ir izstādītas. Nu par dažiem labiem eksponātiem gan es pabrīnījos. Bet nu modernā māksla reizēm ir neizprotama.
Mans mīļākais eksponāts viennozīmīgi ir stikla kristāla kubs/bumba.
Pēc tam nācās iekārtot koferenču telpu, salikt galda kartes, noregulēt projektorus, uzstādīt mikrofonus, noregulēt skaņu, smieklīgi - viens sēž zālē pie mikrofoniem, otrs augšā regulē. Sajutos svarīga. :D Jāuzlādē bija arī video un foto kameras. Es un otra praktikante spāniete Marta būsim atbildīgas par fotogrāfēšanu un filmēšanu. uuu skerī. :D
Pēc darba centrā satikos ar pāris spāņu draugiem, kuri bija atnākuši ar kādām 7 vai 8ņām vācu meitenēm. Pavakariņojām manā mīļākajā iestādījumā Pepe y Pepe un pēc tam devāmies uz kaut kādu dzīvokli, kur bija pilns ar Erasmus. uf.
Pēc tam dejot dejot dejot. Brokastis 6os no rīta pie draugiem mājās, baseins un tad pulkstenis bija jau 8 no rīta, kad es ierados savās mājās. puf! Ievilkās vakariņas līdz brokastīm. Tā gadās.
e.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru