Jau mēnesi esmu šeit, uij kā laiks skrien. Saulīte nebeidz sildīt. Vasara turpinās. Man par to tikai prieks, bet reizēm gribas ieelpot svaigi gaisu, kas šeit ir retums. Un priežu mežu gribas aiziet, bet nekas brīvdienās došos uz mazu spāņu ciematiņu, cerams tur būs kāds koks. hehhehe. Darbā kā jau darbā, tuvojas viens liels kongress, tāpēc mēģinam saprast kā darbojas visas tās tehnikas - skaļruņi, mikrofoni, skaņas pultis utt. Nu man laikam vajadzēs apmācības, jo pagaidām nevaru iebraukt, kura no tām visām 100 pogām ir skaļāk labajā pusē un skaļāk kreisajā pusē. hihiih! Cītīgi darbojamies arī pie flaijeru un plakātu taisīšanas filmu vakariem. Šomēnes dienaskārtībā vācu filmas, bet nākammēnes pārslēdzamies uz itāļu.
Pusdienās izdomāju, ka gribas kaut ko asu, tā nu tapa spageti ar olīveļļu un ķiplokiem mammas gaumē. Pēc tam, protams, galvenais bija neaizmirst zobus izmazgāt. :D Pēc pusdienām devos pie Pedro, tur saldajā melone un tad dodamies meklēt kreiso spoguli viņa auto, jo to nozaga, kamēr Pedro bija Briselē. Lai nagi lūzt tam, kas to izdarīja. Uf un tā pāris stundas no viena autoservisa uz otru. Es laikam nekad mūžā nebiju redzējusi tik daudz sasvīdušus, netīrus, bet muskuļainus un brūni iedegušus vīriešus. Pēc tam atpakaļ pie Pedro, auto nomainījām uz riteņiem un tad uz centru uz manu iemīļoto mohito vietu. Tur tiekamies ar pāris jauniešiem, lai sagatavoties vienām internacionālam projektam, kas notiks oktobra vidū. Kad beidzām tikšanos bija jau vakariņu laiks un tā nu mēs ar Pedro mohito bāru nomainījām uz tapu bāru. Sēņu, garneļu un olu sacepums bija debešķīgs. Tad jau laiks mājās un marš gultā iekšā.
e.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru