No rīta pamodos un dzīvoklī klusums. Biju jau aizmirsusi kā tas ir, jo pāris iepriekšējās dienas dzīvoklis vienkārši čumēja un mudžēja no cilvēkiem. Un te pēkšņi klusums. Uztaisīju dienišķo tējas krūzi un viesistabā uz galda atradu zīmīti, ka LV dāmas devušās uz pludmali, un Laimas šokolādi. aij aij prieciņi.
Nedaudz piekārtoju māju, sagaidīju dāmas atpakaļ no pludmales un tad jau bija laiks viņas pavadīt uz staciju. Prieks bija uzņemt savējos. Kad ciemiņi aizvadīti, peldkostīms tiek uzvilkts, latviešu žurnāli somā un prom uz pludmali. aij aij ārā tikai +30 grādi, kas vēlāk pārvērtās +35.
Atgriezos no pludmales, dzīvoklī visi logi vaļā, bet elpot nebija ko. Tik karsts, atkal "fēna" vējš. Sēdēju viesistabā ar glāzi auksta citronūdens un mēģināu dabūt gaisu. Vakarpusē bija jāiet satikt Pedro un atklājās, ka lifts nedarbojas. Nu nav jau tā, ka dzīvoju 7tajā stāvā un, ka ārā bija +35. Laikam grūtākais kāpiens dzīvē.
Mierīga svētdiena, mierīgi pavadīta. Sarunājos ar māšuku skipija, sazvanījos arī ar Tomiņu, apsveicu viņa tēvu dzimumdienā. Prieks, ka manējiem labi iet! Gribētos jau jūs visus uz šejieni dabūt, lai varat izbaudīt to vasariņu, kas man vēl te turpinās.
Bet vakarā gan laicīgi gulēt, jo rīt atkal uz darbu.
e.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru