divpunkte

Heij mans dārgais lasītāj!

Tā nu ir noticis, ka Latvijā pabiju tik nepilnu mēnesi un atkal esmu nokļuvusi atpakaļ Spānijā. Jautāsiet, kāds tad šoreiz iemesls, - man bijusī prakses vieta CAC Malaga slēgs ar mani darba līgumu uz gadu. Tā nu vismaz līdz nākamā gada marta vidum mana dzīvesvieta būs saulainā Malaga.
Tā kā šis ir atkal jauns posms manā dzīvē, tad esmu nolēmusi [nu vismaz pagaidām mana iekšējās sajūtas tā saka] šo blogu atstāt nelielā mierā. Tas gan nenozīmē, ka es galīgi pazudīšu un ar nevienu nekomunicēšu, es vienkārši to vairs nedarīšu tik publiskā veidā. Saviem tuvajiem un mīļajiem, kā arī tiem, kas vēlas, ik pa laiciņam izsūtīšu tādu kā nelielu savu piedzīvojumu apkopojumu e-pastiskā veidā.

Bet nu vispār tie, kas vēlas, var man sekot un ar mani sazināties:
twitterī
facebookā
e-pastiski - burbuljueva@gmail.com
telefoniski - +34 622 494 090
bet visvairāk jau es protams priecāšos saņemt pa kādai kartiņai vai kādam dārgumam no Latvijas pa veco labo "bruņurupuča pastu" - Calle Diego de de Vergara No.34 P.1 CP 29009, Malaga, Spain

Un pabeigšu šo ierakstu ar šādiem V. Indrišonoka vārdiem, kas tik perfekti raksturo mana šī brīža izjūtas:

"Jo Tu nojaut, ka šī dzīve ir tikai sākums kaut kam bezgalīgam. Jo tu zini, ka aiz tās ir kaut kas neizmērojams ."

Sirsnīgi sveicienus, mīļojumus un labas domas sūtu jums visiem!
e.

Gandrīz jau mājās

Heijheij visiem maniem lasītājiem!
Gribu tikai jums visiem pateikt, ka man viss ir OK un es rīt DODOS MĀJĀS!!! prieciņi. nevaru sagaidīt!!!
e.

168-174

Šis nu laikam būs viens no pēdējiem ierakstiem pirms mājās braukšanas. Un atkal tāds neliels notikumu apkopojums:
* Pagājušā nedēļa darbā bija darba pilna, tāpēc pāris reižu ar kolēģiem pēc darba izdomājām aiziet pasēdēt un iedzert pa aliņam, vienkārši pasēdēt, papļāpāt un nedaudz atiet no darba lietām.
* Ar Pedro arī izmetām pāris līkumus pa pilsētu, kājas taču jāizvingrina. heheh
* Darbā bija arī kārtējā izstādes atklāšana, šoreiz spāņu mākslinieka Jeronimo Elespes. Kurš starp citu ir vienkārši brīnišķīgs un jauks cilvēks. Viņš pēc izstādes atklāšanas mums visiem darbiniekiem pateicās par jauko sadarbību un atbalstu. Tik patīkami to dzirdēt.
* Atklāšanas dienā Pedro bija dzimumdiena, bet darba dēļ nevarējām nosvinēt, tāpēc nākamajā dienā ar Manolo, Rosio un Pedro izdomājām aiziet pusdienās uz mūsu iemīļoto restorānu pludmalē. Tur gatavo visgaršīgākos salātus pasaulē. ņamm ņamm, nosēdējām tur saulītē vairākas stundas.
e.

167

Iepriekšējā vakarā gan gulēt sanāca aiziet diezgan pavēlu, bet nekas. No rīta jau 10os bija jāceļas un jādodas jaunos piedzīvojumos iekšā. Manolo mani šodien uzaicināja uz kopīgu pusdienošanu brīvā dabā kalnos kopā ar viņa ģimeni un vēl pārsimts cilvēkiem. Jā jā tieši tā - pārsimts. Kāpēc tā? Tāpēc, ka spāņiem patīk apvienoties tādās kopīgās kaimiņu apvienībās jeb asociācijās un tad ik pa laikam uztaisīt kopīgu barbekjū, gatavojo paeļļu, baudot saulīti un vienkārši labi pavadot laiku. Šis pasākums spāniski saucās - Romeria. Tiešo tulkojumu gan nezinu, bet nevajag ar. Zinu tikai to, ka romero latviski nozīmē rozmarīns un tas tur kalnos apkārt visur auga. Protams, šim visam noteikti varētu atrast arī reliģisku izskaidrojumu - svētā patrona Antonio vai kaut kā tā pielūgšanas diena. Nu vai kkas tamlīdzīgi, es gan ar to reliģisko padarīšanu esmu uz Jūs. Bet pats galvenais, ka mēs labi pavadījām laiku, es pat tiku pie pirmā iedeguma, jo diena bija janvārim negaidīti silta.
e.

166

Ar kolēģēm - Saru, Kristīni un Alexandru izdomājām, ka vajag nelielu izraušanos no ierastās Malagas, tāpēc sēdāmies mašīnā un aidā prom sestdienā.
Pirmais galamērķis Juzcara ciematiņš, kurš nu gan jau vairāk pazīstams kā Smurfu ciematiņš, jo par godu slavenajiem multfilmu tēliem pateicoties firmai Sony nokrāsots zilā krāsā. Uz ēkām multfilmu zilie tēli. Vienkārši burvīgi.
Ceļš gan līdz ciematiņam nebija tas patīkamākais, stundu virpuļot pa kalniem nav forši. Galva un vēders sagriezās ne tikai man. heheh
Pēc zilā ciematiņa lēcām atpakaļ auto un prom uz Ronda. Vienkārši burvīgs ciematiņš un tie dabas skati. Tur ieturējām arī pusdienas.

Pēc tam lēnā garā uz mājām, baudot saulīti aiz auto loga un spāņu mūziku. :]
Vakarpusē ar Ireni un Antonio aizgājām uz rokkoncertu vietējā Malagas bārā un pēc tam satiku pāris draugus ar kuriem vienkārši superīgi pavadīju laiku.


Nu vispār piedzīvojumiem pilna diena!!!
e.

163 -165

Te atkal neliels pāris dienu notikumu apkopojums.
* Darbā noorganizējām kārtējo "dzīvās" mūzikas koncertu. Līdzīgu koncertu jau piedzīvojām septembrī, šoreiz Fernando izmantoja veco labo kasešu atskaņotāju.* Beidzot nokļuvu arī basketbola spēlē, nu man taču bija jāredz kā spēlē mūsu pašu Kristaps Valters, kurš ir Malagas kluba saspēles vadītājs. Uf kā nobļāvos, balss pavisam ciet. Žēl gan, ka pēdējās 9ās sekundēs zaudējām ar viena punkta pārsvaru. :[

* Piektdienas vakaru pavadīju mājās, kārtīgi izguļoties un gatavojoties nākamās dienas tūristu piedzīvojumiem.
e.

162

Heijāāā!! Es laikam sen neesmu bijusi tik apmierināta un sajūsmināta. Šodien beidzot beidzot notika pirmais manis organizētais latviešu filmu seanss. Protams, tas viss nevarētu notikt bez Latvijas vēstniecības Spānijā un Nacionālā Kino centra atbalstu.Pirmo Latviešu filmu seansu atklājām ar 9ām animāciju filmām. Man, protams, tika tas gods skatītājiem veltīt ievadrunu. hehehhe!!!Es, ja godīgi biju pārsteigta par cilvēku daudzumu, jo negaidījām tik lielu atsaucību. Un vēl vairāk mani pārsteidz skatītāju atzinīgie vārdi pēc seansa.
Un vislielākais prieks bija satikt latviešu ārstu, kurš Spānijā dzīvo jau vairāk kā 20gadus. Tāds prieks, ka viņš atnāca uz kino seansu. Teicās nākt arī nākamnedēļ!!!
Aij man tāds prieks, ka beidzot arī spāņiem ir parādīta vismaz maza maza daļiņa no Latviešu kino pasaules.
e.

152-161

Heij heij visiem maniem lasītājiem! Sirsnīgi atvainojos, ka pēdējā laikā tik reti te ierakstos, bet tā kā laika līdz mājās braukšanai ir palicis maz, tad mēģinu izbaudīt katru minūti un ziniet, tas man arī tīri labi izdodas.
Ko tad es šo dienu laikā esmu sadarījusi:
* Pirms nedēļas 6dienā biju aizbraukusi ar kolēģēm līdz vietējam ciematiņa Fuengirola. Trāpījām gan ne pašā labākajā dienā, jo sākās atlaides. Nu tad variet iedomāties, visi veikali pilni pilni, visas sievietes ,un ne tikai, trakas trakas. Šeit atlaides tiešām ir atlaides. Tā nu es tiku pie jaunas maiciņas un diviem jauniem apaviem. Bilžuku gan nav, bet gan jau kāddien redzēsiet man kājās. hehhe.
*Darbā iet labi, bet kā jau minēju, diezgan saspringti. Samērā daudz darba, bet man par to prieks, jo laiks ātrāk paiet. Soli pa solim tuvojas nākamā izstādes atklāšana. Iespējams, ka mana pēdējā, lai gan nekad jau neko nevar skaidri zināt. heheh re kā no dziesmas man sanāca uzrakstīt.
* Beidzot satiku Ireni, spāņu draudzeni, kura ir erasmus studente Rīgā un šobrīd ir brīvdienās Malagā, bet jau janvāra beigās dosies atpakaļ uz Rīgu. Ak cik jauki bija dzirdēt viņas stāstus par piedzīvojumiem Rīgā. Un starpcitu, viņai tur ļoti ļoti patīk. Ja gadienā kāds no maniem lasītājiem grib patrenēties runāt spāniski, tad Irene Latvijā dzīvo kopā ar vēl 6iem spāņiem. Uf es jau varu iedomāties, kas mani sagaida, kad atgriezīšos mājās. hehe
*Pagājušo piektdien ar Ireni un pāris viņas draugiem nokļuvām rokkoncertā. Uf biju jau aizmirsusi kā tas ir. hehee. Nu vispār ballīte godam. Un pāris jauni draugi manā kontā. hehehe!!!
* Pusi sestdienas pavadīju viena skeiteru drauga veikalā. Tāpat vien laiskojoties uz dīvāna un skatoties video.
* Svētdien biju citā vietējā ciematiņā Torremolinos, jo vajadzēja nedaudz piestrādāt par modeli. hheehe. Pāris draugi vienkārši palūdza un kāpēc gan atteikt. Bilžu gan man vēl nav, bet kad būs, tad noteikti arī šeit kādu nopublicēšu.

Nu vispār mans pēdējais mēnesis šeit ir godam iesākts un rādās, ka būs jautri. Es gan nevaru jums solīt, ka turpmāk sanāks te ierakstīties katru dienu, bet vismaz šādus apkopojumiņus ik pa laikam te iemetīšu.
bučas visiem
e.

151

Uij šodien atkal brīvdiena, jo Spānijā svētki - Dia de Reyes Magos jeb Maģisko Karaļu diena.
Viņiem dāvanas nes nevis kā mums 24tajā decembrī, bet gan naktī no 5tā uz 6to janvāri. Parasti bērni 5tā janvāra pusnaktī skrien uz viesistabu, kur tos gaida dāvanu kalni.
Nu man diemžēl dāvanas nebija, bet brīvdienai arī nav ne vainas. hehee!!
e.

150

Šodien darbā visi manāmi nemierīgi, neviens vakarā negribēja nākt uz darbu, jo spāņi 5tā janvāra vakarā vēl aizvien ir Ziemassvētku noskaņās un tradīcijas te pilnā sparā.
Bērni šeit gan ir laimīgi, jo 5tā janvāra pēcpusdienā pilsētā notiek svētku gājiens, kurā visādu multfilmu un slaveno bībeles 7 karaļu tērpos tērpi cilvēki mūzikas pavadībā iet pa pilsētu un met bērniem konfektes. Tieši tā, ielas vidū,visi dejo un kliedz un grābj konfektes cik nu var. Bērni kliedz un spiedz, jo te šķiet, ka savākušies visi multfilmu tēli - Toy story, SuperMario, pat mazie zilei smurfi milzīgos izmēros un bruņurupuči ņinzas. Nu arī man tagad konfektes noteikti pietiek veselam gadam.
Te arī pāris video, jo izstāstīt ir diezgan grūti. Tas vienkārši ir jāredz.
http://www.youtube.com/watch?v=2xqFe3lnGLQ&feature=related
http://www.youtube.com/watch?v=4s2yiHbo9zc&feature=related

Nu Spānija mani kārtējo reizi pārsteidza ar savām tradīcijām.
e.

147 - 149

heij mīlīši, pirmkārt, atvainojos, ka tik ilgi neesmu rakstījusi! Man viss kārtībā, Jaunais gads iesācies godam, tikai daudz visādu lietu un darbu, kas jādara. Kā nekā līdz manai mājās braukšanai jau vairs nav palicis ilgs laiks. Bet atzīšos, ka ar katrām brīvdienām, man šeit sāk iepatikties ar vien vairāk un vairāk.
Likās jau, ka janvāris darbā būs mierīgs mēnesis, bet diemžēl kļūdījos. Šefs izdomāja, ka februārī jāsvin muzeja 10 gadu jubileja, kaut gan patiesībā 10 gadi paliek tikai nākamgad. Dīvains tas šefs, iemesls, kāpēc to svinēt šogad, tāpēc, ka nākamgad ir 2013. un 13 nav labs skaitlis.Nu smieklīgs attaisnojums. heheh!! Tā nu mēs visi darbā cītīgi gatavojamies jubilejai, man gan to nepiedzīvot, jo tad jau būšu atpakaļ LV.
e.

146

Galu galā gulēt aizgājām tikai pus9os no rīta, bet jau ap 13.00 bijām augšā. Protams, brokastis gan tika ēstas pusdienu laikā. heheh!!! Vakardienas vakariņu pāri palikumi!!! Uf vēders atkal pilns.
Tad tikai atlika atlūzt dīvānā pie kamīna un skatīties kādu Ziemassvētku filmu. Un tā pusi dienas pavadīju pie Pedro vecākiem uz dīvāna. heheh!!!
Galu galā mājās nokļuvu pēc 20.00 vakarā un tad jau atlika tikai atlūzt, lai jaunā gada pirmo nedēļu sāktu ar jauniem spēkiem!
e.