16

Diena kā jau diena. Saulīte sildīja, naktī redzēju burvīgu sapni, tāpēc pamodos ar smaidu uz lūpām. Patīkams dienas iesākums. Un vēl patīkamāku to dara tas, ka mani dzīvokļa biedri ceļas daudz vēlāk, tāpēc varu mierīgi klusumā pagatavot brokastis, iekost un mierīgi ar pleijerīti uz ausīm doties uz darbu. Nez kapēc man pēdējā laikā atkārtoti skan šī dziesma. Kaut kā iekritusi sirdī.
Pēc darba gribēju ieskriet vietējā "maximā", bet diemžēl atklājās, ka kartes viņi pieņem tikai tad, ja pirkums pārsniedz 12euro. ups, tik daudz gan negribēju tērēt. Aa nu jā kāpēc man nav skaidras naudas? Tāpēc, ka bankām patīk kavēties, pārskaitījumu uz spāņu kontu veicu, jau 5dien, bet vēl aizvien nav. Tā nu es bez skaidras naudas.
Bet pusdienās atradu, ko iekost, tā, ka nekāda stresa. Visu vienmēr var atrisināt. Pēc pusdienām izdomājām ar Virgīniju aiziet uz Pikasso muzeju, kā nekā mums ieeja brīva un otrdienu vakaros tur ir gids pa brīvu. Jāsaka, ka šī man bija kāda septītā vai astotā reize Pikaso muzejā. Bet jāsaka gan, ka šoreiz es vīlos gidā. Kaut kā radās sajūta, ka viņa vada ekskursiju bērniem. Šo pastaigu gida pavadībā nevar salīdzināt ar to, ko es piektdien apmeklēju CAC Malaga (es tur strādāju, ja kāds vēl nav pamanījis :D ), tur gide mūs izveda stundu garā pastaigā pa spāņu gleznotāja Guillermo Perez Villalta izstādi. Bauda acīm un ausīm, pēc šādas ekskursijas pavisam savādāk sāc skatīties uz gleznām.

Pēc pastaigas pa muzeju un pilsētu, atliek vien atgriezties mājās, pavingrot, uzgatavot vakariņas un mierīgi pavakariņot. Ko gan vairāk var vēlēties?! Vienīgais varbūt to smuko čalīti no sapņa. hihiiih

e.

15

Atkal jauna darba nedēļa sākusies. Daļa no priekšniecības atgriezusies, bet man nekādu lielo uzmanību nepievērsa. Man par to tikai prieks. Mierīgi darīju savu darāmo. Pa ceļam uz mājām iegāju veikalā, jāpapildina ledusskapis bija. Kopā ar Virgīniju papusdienojām, iesāku vienu jaunu projektiņu sev par prieku, bet par to gan vēlāk.
Vakarpusē ap 18.00 satikos ar Pedro, jo izdomājām, ka jāpabraukājas ar riteņiem. Beigās sanāca, ka aizbraucām no Malagas līdz Torremollinos, kas ir turp un atpakaļ 36km. Es ar sevi ļoti lepojos, jo +30 grādos nav baigi viegli un arī ceļš nebija nekāds gludais - sākumā celiņš gar pludmali, kas pilns ar cilvēkiem. tad lielceļš, tad zemesceļš, kas vairāk līdzinājās bmx trasei. Bet man tāds prieks, ka es to pieveicu. Nākamreiz vairāk.
Jāsaka gan, ka pēc tam vienīgi atnācu mājās izstaipījos, paēdu un iekritu gultā ar grāmatu rokā. Aij kas par saldu miedziņu. Rītdien gan atpūtināšu kājas un dibenu :D un pavingrošu.

e.

14

Pārvākšanās diena ir klāt. Uztraukuma nav, jo pārvācos uz savu veco dzīvokli. Tikai šoreiz dzīvošu, nevis lielajā istabā, bet mazajā. Bet kāda gan starpība.
Ejot dzīvoklī iekšā cerēju, ka dzīvokļa biedri vēl gulēs, bet nē, pie durvīm smaidīga mani sagaida Virgīnija no Itālijas. :] Pirmais iespaids labs un vakarā gulēt ejot iespaids būs par visiem 100%, bet par visu pēc kārtas.
Tātad ierodos dzīvoklī, iekārtojos, drēbes no kofera laukā, skapī iekšā. Problēma viena, kur lai liek savus auskaru krājumus?! :D Pagaidām, lai pastāv kastē, gan jau rīt radīsies idejas. Virgīnija mani laipni uzcienā ar pusdienām, jo šodien ir 7diena un visi veikali ciet. Es kā jau cilvēks, kam patīk plānot (šo tikumu gan cenšos nedaudz pabojāt un ļauties pārsteigumiem, un ziniet, izdodas), jau dienas otrajā pusē nonākam pie tā, ka vajag tīrīšanas plānu sastādīt, lai nebūtu problēmu, jo Arals kā jau puisis nav īpaši nasks tīrīt. :D
Soli pa solim, vārdu pa vārdam un sēžam ar Virgīniju salonā, esmu uzcienāta ar mate, kaut kas līdzīgs tējas un nezāļu novārījumam, bet man patīk. Beigu beigās nonākam pie secinājuma, ka esam mums ir daudz kā kopīga, kas nozīmē, ka būs ko ņemt līdzi, kad radīsies atkal kāda ideja aizlaist uz kādu izstādi, koncertu vai ko citu.
Vakarā aizčāpoju līdz centram, izmetu līkumus pa vecajām ielām un pēc tam tikos ar Virgīniju, jo viņa gribēja redzēt kaut kādu demonstrāciju. Nu vispār smieklīgi, ka tu sēdi demonstrācija vidū, kāds kaut ko runā rupora, pūlis ik pa brīdim uzgavilē un aplaudē. Krīze skārusi arī spāņus, tāpēc šie aktīvi sasparojušies dažādām demonstrācijām.
Pēc demonstrācijas dodamies mājās, pa ceļam mums pievienojas Willijs, kuru es jau pazinu iepkriekš, un Josē. Vakariņās gan neko dižu nevaram uzmeistarot, jo ledusskapis samērā tukšs, bet atrodam karrupeļus, sīplolus, sieru un olīvas, un kaut kādas maģiskās ķīniešu rīsu lapas, kuras jāmērcē karstā ūdenī un tad viņās tin iekšā pildījumu. Bija tīri garšīgas, būs man arī tādas jāiegādājas. Pēc vakariņām pļāpājam par visu ko, atklājam, ka Virgīnijas tēvs Itālijā ir slavens fotogrāfs, atklājam, ka Josē pazīst to graffiti mākslinieku, kas zīmēja tos sienu (4.ieraksts blogā). Pasaule ir bezgala maza. Un vispār diena noslēdzās bezgala jauki, jo nu mana galva ir pilna ar idejām.

e.

13

Rīt man ir jāpārvācas uz citu mājvietu, jo saimniece atgriežas no ceļojuma. No rīta izdomāju vēl pēdējās stundiņas pagulēt pie baseina. Pēc tam cītīgi ķēros pie mājas tīrīšanas un kofera kārtošanas. Soli pa solim jau biju izplānojusi, ka lēnā garā līdz vakaram visu iztīrīšu - viena istaba, otra istaba, virtuve, balkons.. Bet nu dzīvei kaut kā pēdējā laikā patīk manus plānus nedaudz izjaukt, bet labi gan, ka uz labo pusi. Pedro atraksta, lai braucot pie viņa vecākiem, baseins, vakariņas, varēšot pa nakti palikt un rīt no rīta ar auto savāksim manas mantas un viņš mani izmetīšot pie "jaunās" mājvietas. Un es, protams, no šādas iespējas nespēju atteikties, visu ātri pabeidzu tīrīt, sakrāmēju somas un aidā prom. :]
Pirmais, ko daru, kad ierodos pie Pedro, ielecu baseinā un tā es tur kādu stundu pļunčājos. Tie, kas mani pazīst, zina kā man ar to ūdens būšanu ir, bet par spīti visam es pēdējā laikā kaut kā esmu diezgan daudz laika pavadījusi ūdeni. :D
Pēc baseina, protams, jāsasildās un ar ko gan citu, ja ne ar medus rumu un citroniem. Labākais rums, ko esmu garšojusi. Tā lēnām malkojot rumu, skatoties TV uz terases pienāk vakariņu laiks. Aij kā es šo mirkli gaidīju. Šoreiz dienas kārtībā salāti, ceptie baklažāni un lielās gliemenes. ņammm!!! un saldajā arbūzs.
Ar pilnu vēderu gan gulēt nevarēja iet, tāpēc noskatījāmies Robinu Hudu. Tik saldi gulējusi es ilgi nebiju. Man liekas tas ir pateicoties tam sapņu ķērājam, kas karājās virs gultas. Zinu, ko lūgšu vecītim ziemīšos. :D

e.

12

Tā kā drīz man būs jāpārvācas uz citu vietu, jo pašreizējā dzīvokļa saimniece drīz atgriežas no ceļojuma, tad izmantoju vēl pēdējās dienas, lai mierīgi pagulētu pie baseina. Pēc darba atgriezos mājās, uztaisīju ēst, paņēmu grāmatu, mūziku un pāris stundas mierīgi pagulšņāju. Aij pietrūks man šīs mājas, žēl gan, ka mana stipendija ir tik maza, būtu forši, ja varētu atļauties te dzīvot. :D
Jāsaka gan, ka šī bija viena no mierīgākajām piektdienām manā mūžā. Bet ir taču tik feini reizi pa reizi vienkārši atslābināties un neko nedarīt. Tā nu es arī izdarīju. Lasīju grāmatu, rakņājos pa internetu, piekārtoju māju, vienkārši baudīju mieru. Atkal izrādījās, ka nakts būs karsta. Gandrīz jau izvilku gultu uz balkona, bet tomēr sapratu, ka istabā ir nedaudz vēsāks. Pavakariņoju pēc 22.00 un 24.30, kad palika nedaudz vēsāks pieķēros vingrošanai. Forši izliku paklājiņu uz balkona un svaigā gaisā aidā. Uij kā miedziņš pēc tam nāca!!!

e.

11

Šodien darbā vēl mierīgāka diena kā iepriekš. Gan jau, ka nākamnedēļ sāksies trakums, būs visi priekšnieki atpakaļ un tad jau redzēs, ko man liks darīt. :D No darba uz mājām braucu ar ričuku, bet diemžēl sapratu, ka tā nav laba ideja. Darbs beidzas 14.00, ēst gribas ļoti, bet līdz mājām 7km ko mīties, ārā ir kādi +40 saulē un visam pa virsu ir tas,ka mana pagaidu mājvieta ir kalnā. Laikam tik sarkana es nekad neesmu bijusi. :D
Nu jā mums pēdējās dienās Spānijā ir izsludināta trauksme karstuma dēļ. Saulē ir kādi +40 grādi. Vakar naktī pēc 23.00 vēl bija +29 grādi. Arī vējš pēdējās dienās nav tāds kā vienmēr, sajūta tāda, ka sejā pūstu vēju. Šādu vēju spāņi sauc par levešu. Nu vispār ietrāpīju karstākajā sezonā. :D
Vakarā devos uz centru tikties ar Ireni, bezgala daiļu spānieti, kas septembra sākumā brauks Erasmusā uz Rīgu. Tā nu mēs runājām par Latviju, par bāriem un ballītēm, par laikapstākļiem utt. Nomainījām vienu kafejnīcu uz bāru, kurā kā atklājās alus glāze maksā tikai 1euro, Malagai tas ir lēti, tā, ka tagad zinu, kur biežāk uzturēšos. Āaa un tie, kas grib parunāties spāniski vai vienkārši iepazīstināt Ireni ar Latviju, dodiet man ziņu.
Kaut kā neplānoti sanāca beidzot satikt arī Navinu, šrilankieti, kurš jau vairākus gadus dzīvo Spānijā. Ak jē, kas par atmiņām, kā mēs ar viņu dejojām. Līdz 6iem 7iem rītā. Dulli mums gāja un izskatās, ka ies vēl dullāk. :D Septembra beigās viņam beidzas exāmeni, tieši uz to laiku, kad pie manis ieradīsies Pūciņa un Co, un tad tik mēs ar Navinu parādīsim dāmām, kur vēži ziemo. :D
Man, protams, ļoti sagribējās ēst un devāmies uz vienu iestādījumu, kur pasniedz pildītus kartupeļus. Tādus milzīgus kartupeļus, kurā iekšā ir gaļa, siers, olīvas, kukurūza utt. Viss, ko vien vēlies. Kad vēders pilns, tad laiks uz mājām, jo rīt jau atkal agrā celšanās.

e.

10

Jāsaka godīgi, ka pusgadu strādājot naktīs un mostoties pusdienslaikā, bija diezgan pagrūti piecelties, lai būtu darbā 9.00. Bet sajūta superīga, jo gaiss vēl ir svaigs, klusums, miers. Nu esmu es tomēr rītu cilvēks. :]
Darbā mierīgi, bez steigas. Priekšniecības nav, tāpēc varējām izšmaukt, lai aizietu brokastīs. Starp citu Spānijā ir populāri ap kādiem 10.00/11.00 kopā ar kolēģiem doties iedzert kafiju vai svaigu apelsīnu sulu un apēst pa kādai grauzdētai maizītei ar olīveļļu, tomātiem un spāņu šķiņķi. Ņammīgi!!! Šodien manos darba pienākumos ietilpst vadīt un reģistrēt DVD/CD, kas ir centra īpašumā. Nedaudz garlaicīgi varbūt reizēm, bet vismaz esmu iemācījusies strādāt ar jaunu programmu un kā arī manas spāņu valodas zināšanas uzlabojas, jo par katru DVD/CD ir jāuzraxta neliels kopsavilkumiņš, un kā arī es iepazīstu cik daudz visādas informācijaspar dažādiem māksliniekiem, muzejiem un izstādēm ir centra arhīvos. Apbrīnojami!
Pēc darba beidzot tiku pie sen apsolītā riteņa. Un izrādās tas ir mans vecais, sarkanais draudziņš! Dodos pie Pedro, tur papusdienojam, es nedaudz atlūztu uz dīvāna skatoties TV un pēc 18.00 dodamies uz pludmali. Lai gan ir jau pāris 18.00 saulīte vēl aizvien sildīja. Tā mēs tur vairāk kā trīs stundas nogulējām, pļāpājot par visu dzīvi. Noskatījāmies arī saulrietu un man sagribējās vienu aliņu. hehehe! Dodamies uz manu iecienītāko tapu bāru Malagā - Pepa y Pepe. Tur viennozīmīgi ir visgaršīgākās tapas visā Malagā un uz turieni es vedu visus ciemiņus. Tā, kā tie, kas domā braukt ciemos, sagatavojieties. Paņēmu vienu aliņu un uzkodām ceptus baklažānus ar īpašo medu, kas taisīts no melasēm un ir daudz stiprāks par parasto ziedu medu. Bauda manām garšas kārpiņām!
Kaut kā sanāca, ka aizsēdējāmies un bija jau pavēls, tāpēc pārnakšņoju uz Pedro dīvāniņa.
e.

9

Šodien pirmā darba diena. Pedro kā tētis atnāca man līdzi un iepazīstināja, sajutos tāpat kā, kad mamma pirmajā klasītē mani veda uz skolu. :D
Kur tad es strādāšu? Cac Malaga - Modernās mākslas centrā. Par pašu centru gan pastāstīšu citreiz, bet uzspiežot šeit - ir informācija angliski. Starp citu mana bilde jau ir mājas lapā pie kontaktiem un es ar to ļoti lepojos!

Pirmā diena gan ir tāda supermierīga, bez steigas, jo lielā priekšniecība ir atvaļinājumā un atgriezīsies tikai nākamajā nedēļā. Mani iepazīstināja ar jaunajiem kolēģiem, visi ir super jauki; izveda ekskursijā pa centru (izrādās, ka tas ir divreiz lielāks nekā no ārpuses izskatās, jo pazemē ir galvenās ofisa telpas, kur arī es strādāšu, un tāda kā noliktava/garāža, kur stāv kastes, kurās liek gleznas. Jau pirmajā dienā man tika iedalīts macintosh, kurš gan laikam vēlāk būs jādala ar vienu citu praktikanti, kas ieradīsies tikai pēc 5tā septembra. Tā kā mana lielā priekšniece ir atvaļinājumā, tad vēl nav īsti skaidrs, kas man tieši būs jādara, bet jau tiku pabrīdināta, ka garlaicīgi nebūšot, jo darba esot pa pilnam. Man par to tikai prieks!
Par godu pirmajai darba dienai izlēmu sevi iepriecināt un devos nopirkt jaunas kurpes. Veikalos vēl aizvien atlaides, tieku pie jaukām sandalēm par 9iem euro. Pēcpusdienu pavadīju pie baseina, gulšņājot un lasot grāmatu. Rādās, ka mana prakse būs labāka nekā biju gaidījusi! :]

e.

8

Darba nedēļa sākusies. Man gan vēl aizvien brīvdienas.Bet šodien saņēmu ziņu, ka rīt jādodas uz CAC Malaga - Modernās mākslas centru, kurā iekšu praksi.
Atkal kko pašiverējos pa māju un izlēm, ka jādodas uz tuvāko banku. Jāuzjautā vai mana spāņu karte vēl aizvien funkcionē. Pārāk sālīti sanāk ņemt naudu šeit no LV kartes. Bankā noskaidroju, ka karte funkcionē, arī konta numuru iedod, tikai pēc tam atklāju, ka pāris burti un cipari trūkst. Nu neko.
Tā kā Edu māja ir 2min no bankas, tad pa ceļam ieskrienu pie viņa. Nabadziņš gan nedaudz apslimis. Tā notiek, ja mājā ir kondicionieris, organismam nepatīk krasās temperatūras maiņas. Pa ceļam no Edu, ieeju veikalā un nopērku kko ēdamu. Tā kā neliels slinkums gatavot, tad tortiļļu nopērku jau gatavu. Un nemaz nav tik traki, tīri garšīga. :)
A pēc tam ko? Vai tad tur vēl ir jautājumi. Baseins mani gaida. Trīs stundas saulītē. Bet viss lielāko lielāko pārsteigumu man sagādāja Talapins, piezvanot un apjautājoties kā man iet. Tik forši!!! Smaids pa visu seju. Paldies tev Talapin, gaidu ciemos!!!! Vairāk tādus draugus!Vakarā bija paredzēta neliela atvadu ballīte, jo Matteo atvaļinājums beidzies un viņš atgriežas Itālijā. Pedro pa ceļam uz centru mani savāca savā auto, satikām Matteo, bet es ilgi nevarēju uzkavēties, jo man sarunāta tikšanās ar Rafu - kurš bija mans mentors, boss un labs draugs / kad dzīvoju Spānijā kā brīvprātīgā. :]
Beigās sanāca, ka mana un Rafas tikšanās izvērtās nelielā grupas tikšanās, Rafa atnāca ar Aralu un es paķēru līdzi Matteo, jo kā izrādījās arī viņš pazīst Rafu. Tā pāris aliņi Guinnesa bārā, diemžēl Matteo un Aralam bija jādodas prom, un tā nu mēs ar Rafu divatā devāmies vakariņās uz itāļu picēriju. Aij kas par atmiņu vakaru mums sanāca, kā nekā pirms gada gandrīz katru dienu bijām kopā, jo skolā, kur biju kā brīvprātīgā, mums bija viens kabinetiņš. :] Tik feini bija atkal satikt Rafu.

e.

7

Pēc labi pavadītās sestdienas, pusi svētdienas pavadīju pati pie sava baseina, lasot grāmatu un ķerot saules starus. Es par brīnumu tam, ka bija svētdiena, notrāpīju uz baseinu, kad tur neviena nav. Lai gan reizēm ir tik forši sēdēt un skatīties kā bērneļi kliedz, lēkā un jautrojas, tā, ka ūdens šķīst uz visām pusēm. Vakarpusē sataisos un dodos uz centru. Beidzot satieku Edu un Alehandro un iepazīstos ar Aralu, brīvprātīgo no Turcijas ar, kuru drīz dalīšu kopīgu dzīvokli. Patīkami čalojam un pavadam laiku Malaga vecpilsētā, ja tā to var nosaukt. Un tad jau atkal vakars klāt un jādodas gulēt. Pirms tam vēl nelielas vakariņas un man iemīļotā grāmata, kura nu jau ir kļuvusi par manu bībeli.

e.

6

Sestdiena sākās mierīgi ar izgulēšanos, lēnām brokastīm uz balkona un mājas darbu apdarīšanu. Draudziņš tikmēr ērti iekārtojies krēslā gulšņāja un skatījos kā es rosos. Par labu uzvešanos viņam kā vienmēr tiek šķiņķa šķēlīte. Ledusskapī veselas trīs kastes ar šķiņķi stāv speciāli viņam, jo saimniece pati ir veģetāriete.

Kad mājas darbi apdarīti, piesēžos pie sava mazā PC un iemetu acis e-pastā. Te uzaicinājums no Matteo uz itāļu vakariņām. Vai nav jauki? Un vēl jaukāk, ka vakariņas notika Pedro vecāku mājā ciematiņā blakus Malagai - Rincon de la Victoria. Tiešām apburošs ciematiņš un, kas ir svarīgākais, gandrīz kā ārzemnieku, tāpēc arī nav jūtama tūrisma piegarša vai cenu kāpums.
Es, protams, nevaru sagaidīt vakaru, tāpēc jau pa dienu dodos pie Pedro. Māja ir vienkārši apburoša, ar dārzu un baseinu. Aizbraucot kādas 2h ar Pedro pavadījām plunčājoties baseinā, kā nekā ārā velnišķīgs karstums. Kopā ar Pedro un viņa vecākiem papusdienojam. Kas par pusdienām - mazie gliemežvāciņi, zivs, tomātu salāti, cepti baklažāni un saldajā debešķīgi nektarīni un persiki, un visam pa virsu medus rums ar citroniem. Nu tie kg, kurus biju pirms Spānijas pazaudējusi, nu ir atpakaļ. :D Pēc pusdienām pagulšņāju saulītē, baseins, grāmata un paspēju arī pāris darbiņus datorā izdarīt, un tad atkal baseins. :D


Te jau arī Matteo klāt, aizbraucam uz veikalu, sapirkt ēdienu/dzērienus vakaram. Matteo, kā jau itālis, gatavo spaggeti al la carbonara. Mēs ar Pedro uztapinām salātiņus un uzcepam brownijus. Pirmais brownijs manā dzīvē, bet sanāca vnk debešķīgs, it sevišķi kopā ar citronu saldējumu. Vakariņās mums pievienojas vēl divi draugi Laura un Martins.
Un tā ēdot, dzerot, čalojot un klausoties mūziku, aizvadām vairākas stundas un pat nepamanām, ka plkst. jau pāri 1iem naktī. Kārtējo reizi vakariņas ievilkās. Tas šeit ierasti, spāņi nevakariņo ātrāk par 22.00 vakarā, it sevišķi vasarā.

e.

5

Un tā arī piektdiena klāt. Lai gan,ja godīgi, tad visa šī nedēļa ir bijusi kā viena liela piektdiena. :]
Pamodos, pabrokastoju, pavingroju, šādas tādas darīšanas pie datora, pusdienas un tad jau arī Pedro klāt, lai dotos ballēties.
Vispirms satikāmies ar pāris jauniešiem centrā, pāris bezmaksas dzērieni, pāris stundas dejojot. :D Un tad es beidzot satiku Alehandro!!! [laimīgs cālēns] Jāsaka gan, ka gada laikā mēs abi esam pamatīgi mainījušies un likās, ka kaut kas nav kā iepriekš. Laiks maina visus! Bet ne jau par to ir stāsts.
Vakars turpinās un mēs ar Pedro, pa ceļam paķēruši Mateo, dodamies uz lielo Feriu. Tur atkal pāris bezmaksas dzērieni un kārtējās 4as stundas aizvadītas dejojot. Ietrāpījām arī mēs dienā, kad Spānijā ir izsludināta sarkanā trauksme lielā karstuma dēļ. Lai gan bija apmācies, bija vairāk kā +34, naktī, atgriežoties mājās, ievēroju, ka termometrs rāda +27. Karsta naksniņa.

e.

4

Salīdzinot ar pārējām šeit pavadītājām dienām, šī bija super mierīga. Pamodos tikai pēc 10iem, mierīgi pabrokastoju uz balkona skatoties kkādu spāņu seriālu (starpcitu TV skatīšanās palīdz uzlabot valodas zināšanas, nu vismaz klausīšanos noteikti). Izdomāju, ka jāiztīra māja, jāizmazgā drēbes, to arī lēnā garā izdarīju.
Pēc pusdienām izdomāju aiziet līdz bankai, bet, protams, ka banka strādā tikai līdz pusdienām. Kā nekā esmu Spānijā. :D Tā nu es apmetu pāris līkumus pa rajonu, uf, kas par atmiņām. Atklāju arī kādus 25 me garu sienu ar brīnišķīgiem graffiti zīmējumiem. Daži zīmējumi no tās:

Pēc pastaigas uzvilku bikini, paķēru grāmatu un vairāk kā divas stundas nogulēju pie baseina. Mieriņš. Vakariņas uz balkona un te jau arī miedziņš klāt.

bučas,
e.

3

Par spīti tam, ka iepriekšējā vakarā sanāca vēlu likties gulēt un šodien vajadzēja jau pirms 9iem būt gatavai, jutos bezgala mundra. :D Ko tad es tādu darīju? Ar Pedro devāmies uz vienu no Malagas ciematiņiem - Mijas - kas ir tipisks Spānijas ciematiņš ar baltām mājām, maziem muzejiem un suvenīru veikaliņiem.

Ko tad mēs tur visu dienu darījām? Ar jauniešiem intervējām un filmējām 15-30gadus jaunus cilvēkus. Diena tiešām pavadīta vienos smieklos. Ar Pedro pusdienojām tipiskā spāņu iestādījumā - paeļļa ar mazajām gliemenēm, cepti kalmāri, salātiņi un saldajā melone. mmmm! Jau biju aizmirsusi kā garšo spāņu jūras gardumi!!!

Pēc pusdienām pāris stundiņas pagulēt pludmalē un tad atkal filmēt! Mājās atgriezos pievakarē, uzgatavoju sev vakariņas un uz balkona mierīgi veroties jurā notiesāju. Trīs skaitās laimīgais skaitlis, tā nu izrādījās, ka arī man diena numur 3 bija superizdevusies. Beidzot pa ilgiem laikiem sajutos, ka dzīvoju, nevis vienkārši eksistēju, un ka mana dzīve ir bezgala brīnišķīga! Ar tādām domām tad es arī aizmigu!

e.

2

      Vēl viena diena saulainajā Malagā aizvadīta. Pirmā nakts gan nebija no tām labākajām :D Visādas skaņas un tas viens ods spītīgi nelika mieru. Bet nekas, no rīta spēka pilna modos un devos dienas piedzīvojumos.
      Tā kā man bija jādodas uz centru satikt Pedro un izdarīt pāris lietas, tad izdomāju, ka iešu kājām, kā nekā gar jūru, saulīte spīd. Nu jā tikai no manis līdz centram sanāk vairāk kā 7km, kas bija apmēram stundu garš  gājiens + 30grādos, bet nu vismaz gar jūru un vaigi arī sārti. :) Satikos ar Pedro - viens no superīgākajiem cilvēkiem un draugiem Malagā, bez kura es šobrīd atkal šeit neatrastos. Tiku arī pie jauna spāņu numura, tā ka vecais LV numurs šobrīd ir nolikts ziemas miegā. :)

Pedro un Es

      Dienas sākumā bija doma tikai nokārtots lietas un agriezties mājās, bet galu galā nokļuvu pusdienās ar Pedro un Mateo (itāļu puisis, kurš šeit ir atvaļinājumā un ar kuru es iepazinos pirms 2 gadiem, kad pirmo reizi atbraucu uz Malagu. Sakritība? Nedomāju gan. :D) Pēc pusdienām ļāvos sevi pierunāt doties uz Feria grande. (Par Feriu gan vairāk pastāstīšu citu reizi) Tā nu sanāca, ka nokļuvām ballītes vidū, jauni cilvēki, alkohols par brīvu un galu galā dejas ievilkās 4 stundu garumā, tā, ka mājās nokļuvu pēc 23.00. Teiksiet kur ta tik agri, bet ņemiet vērā, ka ballīte sākās jau 16.00 Un visu dienu saulē ar vairāk kā + 30, nepārtrauktiem bezmaksas dzērieniem un 4 stundu dejošanu, nebija viegli. Bet mēs jau latvieši esam izturīgi. hehehhe

Viva la Feria

     Vakarā atgriezos mājās un atklāju, ka mēs tomēr nedzīvojam divatā, bet gan trijatā - es, kaķis Tigre un maza ķirzaciņa.

Ķirzaciņa

Tigre

    
     Nu tas šodienai viss. Diena divi godam aizvadīta!
     e.

New chapter

    Tas nu ir noticis. Tieši ir gads pagājis un es atkal esmu nokļuvusi Malagā uz kādu laiciņu.  Ko tad es šoreiz šeit darīšu? Brīnumi notiek un man ir iedota stipendija, lai ietu praksē Modernās mākslas centrā - http://cacmalaga.org/ - bet par to citreiz, kad sāksies prakse. Rādās, ka nedēļu vismaz vēl varēšu zvilnēties saulītē.

Malaga

    Ja godīgi, tad vakar un šorīt no rīta vēl juties diezgan čābīgi. Tāda kā nobijusies, negribējās braukt tikai nezinu kapēc, jo te jau iepriekš gadu nodzīvoju un tas bija viens no superīgākajiem laikiem manā mūžā. Bet tās rīta bailes izgaisa, kad izkāpu no lidmašīnas, satiku Pedro un sapratu, ka būs vēl labāk kā iepriekš. Pat nepaspējām pāris metrus pabraukt kā jau idejas jauniem projektiem ir pilna galva. Tas priecē! :]
     Ņemot vērā to, ka lidostā šorīt bija jābūt nedaudz pēc 4iem, tad pagājušo nakti praktiski negulēju un šodien tāda mierīga dieniņa, mierīgi pa jaunajām mājām.  Nu jā, kur tad es dzīvošu? Pirmās pāris nedēļas mitināšos superīgā dzīvoklī, netālu no pludmales, ar 2iem baseiniem. (Atzīšos, ka šeit mitināšos jau otro reizi, jo iepriekšējo augustu ar šeit pat pavadīju.) Kā tad tā? Vienkārši ir arī labi cilvēki, kuri tev viņu prombūtnes laikā piedāvā pieskatīt kaķi, par to vēl dabūjot pilnu ledusskapi un atļauju aicināt ciemos, ko vien gribu. :]

Jaunās mājas

Pie baseina jau šodien stundiņu pagulēju, bet nevar pirmajā dienā pārsteigties. Kā nekā šeit ir pāri 30grādiem. Bišku cepina. :] Tagad gan atlaidos krēslā uz balkona, lai atbildēt uz e-pastiem, iekostu arbūzu un vienkārši mierīgi pavērotu jūru.

Mieriņš

    Tas nu šodienai viss. Gara diena bijusi, kaut kas ātri jāuzgatavo vakariņās un jāliekas uz auss. Rīt būs jauna diena un jauni iespaidi.

    Sirsnīgiem un saulainiem sveicieniem,
    E.