8

Darba nedēļa sākusies. Man gan vēl aizvien brīvdienas.Bet šodien saņēmu ziņu, ka rīt jādodas uz CAC Malaga - Modernās mākslas centru, kurā iekšu praksi.
Atkal kko pašiverējos pa māju un izlēm, ka jādodas uz tuvāko banku. Jāuzjautā vai mana spāņu karte vēl aizvien funkcionē. Pārāk sālīti sanāk ņemt naudu šeit no LV kartes. Bankā noskaidroju, ka karte funkcionē, arī konta numuru iedod, tikai pēc tam atklāju, ka pāris burti un cipari trūkst. Nu neko.
Tā kā Edu māja ir 2min no bankas, tad pa ceļam ieskrienu pie viņa. Nabadziņš gan nedaudz apslimis. Tā notiek, ja mājā ir kondicionieris, organismam nepatīk krasās temperatūras maiņas. Pa ceļam no Edu, ieeju veikalā un nopērku kko ēdamu. Tā kā neliels slinkums gatavot, tad tortiļļu nopērku jau gatavu. Un nemaz nav tik traki, tīri garšīga. :)
A pēc tam ko? Vai tad tur vēl ir jautājumi. Baseins mani gaida. Trīs stundas saulītē. Bet viss lielāko lielāko pārsteigumu man sagādāja Talapins, piezvanot un apjautājoties kā man iet. Tik forši!!! Smaids pa visu seju. Paldies tev Talapin, gaidu ciemos!!!! Vairāk tādus draugus!Vakarā bija paredzēta neliela atvadu ballīte, jo Matteo atvaļinājums beidzies un viņš atgriežas Itālijā. Pedro pa ceļam uz centru mani savāca savā auto, satikām Matteo, bet es ilgi nevarēju uzkavēties, jo man sarunāta tikšanās ar Rafu - kurš bija mans mentors, boss un labs draugs / kad dzīvoju Spānijā kā brīvprātīgā. :]
Beigās sanāca, ka mana un Rafas tikšanās izvērtās nelielā grupas tikšanās, Rafa atnāca ar Aralu un es paķēru līdzi Matteo, jo kā izrādījās arī viņš pazīst Rafu. Tā pāris aliņi Guinnesa bārā, diemžēl Matteo un Aralam bija jādodas prom, un tā nu mēs ar Rafu divatā devāmies vakariņās uz itāļu picēriju. Aij kas par atmiņu vakaru mums sanāca, kā nekā pirms gada gandrīz katru dienu bijām kopā, jo skolā, kur biju kā brīvprātīgā, mums bija viens kabinetiņš. :] Tik feini bija atkal satikt Rafu.

e.