sestdiena, 2012. gada 10. marts

divpunkte

Heij mans dārgais lasītāj!

Tā nu ir noticis, ka Latvijā pabiju tik nepilnu mēnesi un atkal esmu nokļuvusi atpakaļ Spānijā. Jautāsiet, kāds tad šoreiz iemesls, - man bijusī prakses vieta CAC Malaga slēgs ar mani darba līgumu uz gadu. Tā nu vismaz līdz nākamā gada marta vidum mana dzīvesvieta būs saulainā Malaga.
Tā kā šis ir atkal jauns posms manā dzīvē, tad esmu nolēmusi [nu vismaz pagaidām mana iekšējās sajūtas tā saka] šo blogu atstāt nelielā mierā. Tas gan nenozīmē, ka es galīgi pazudīšu un ar nevienu nekomunicēšu, es vienkārši to vairs nedarīšu tik publiskā veidā. Saviem tuvajiem un mīļajiem, kā arī tiem, kas vēlas, ik pa laiciņam izsūtīšu tādu kā nelielu savu piedzīvojumu apkopojumu e-pastiskā veidā.

Bet nu vispār tie, kas vēlas, var man sekot un ar mani sazināties:
twitterī
facebookā
e-pastiski - burbuljueva@gmail.com
telefoniski - +34 622 494 090
bet visvairāk jau es protams priecāšos saņemt pa kādai kartiņai vai kādam dārgumam no Latvijas pa veco labo "bruņurupuča pastu" - Calle Diego de de Vergara No.34 P.1 CP 29009, Malaga, Spain

Un pabeigšu šo ierakstu ar šādiem V. Indrišonoka vārdiem, kas tik perfekti raksturo mana šī brīža izjūtas:

"Jo Tu nojaut, ka šī dzīve ir tikai sākums kaut kam bezgalīgam. Jo tu zini, ka aiz tās ir kaut kas neizmērojams ."

Sirsnīgi sveicienus, mīļojumus un labas domas sūtu jums visiem!
e.

sestdiena, 2012. gada 11. februāris

Gandrīz jau mājās

Heijheij visiem maniem lasītājiem!
Gribu tikai jums visiem pateikt, ka man viss ir OK un es rīt DODOS MĀJĀS!!! prieciņi. nevaru sagaidīt!!!
e.

svētdiena, 2012. gada 5. februāris

168-174

Šis nu laikam būs viens no pēdējiem ierakstiem pirms mājās braukšanas. Un atkal tāds neliels notikumu apkopojums:
* Pagājušā nedēļa darbā bija darba pilna, tāpēc pāris reižu ar kolēģiem pēc darba izdomājām aiziet pasēdēt un iedzert pa aliņam, vienkārši pasēdēt, papļāpāt un nedaudz atiet no darba lietām.
* Ar Pedro arī izmetām pāris līkumus pa pilsētu, kājas taču jāizvingrina. heheh
* Darbā bija arī kārtējā izstādes atklāšana, šoreiz spāņu mākslinieka Jeronimo Elespes. Kurš starp citu ir vienkārši brīnišķīgs un jauks cilvēks. Viņš pēc izstādes atklāšanas mums visiem darbiniekiem pateicās par jauko sadarbību un atbalstu. Tik patīkami to dzirdēt.
* Atklāšanas dienā Pedro bija dzimumdiena, bet darba dēļ nevarējām nosvinēt, tāpēc nākamajā dienā ar Manolo, Rosio un Pedro izdomājām aiziet pusdienās uz mūsu iemīļoto restorānu pludmalē. Tur gatavo visgaršīgākos salātus pasaulē. ņamm ņamm, nosēdējām tur saulītē vairākas stundas.
e.

trešdiena, 2012. gada 1. februāris

167

Iepriekšējā vakarā gan gulēt sanāca aiziet diezgan pavēlu, bet nekas. No rīta jau 10os bija jāceļas un jādodas jaunos piedzīvojumos iekšā. Manolo mani šodien uzaicināja uz kopīgu pusdienošanu brīvā dabā kalnos kopā ar viņa ģimeni un vēl pārsimts cilvēkiem. Jā jā tieši tā - pārsimts. Kāpēc tā? Tāpēc, ka spāņiem patīk apvienoties tādās kopīgās kaimiņu apvienībās jeb asociācijās un tad ik pa laikam uztaisīt kopīgu barbekjū, gatavojo paeļļu, baudot saulīti un vienkārši labi pavadot laiku. Šis pasākums spāniski saucās - Romeria. Tiešo tulkojumu gan nezinu, bet nevajag ar. Zinu tikai to, ka romero latviski nozīmē rozmarīns un tas tur kalnos apkārt visur auga. Protams, šim visam noteikti varētu atrast arī reliģisku izskaidrojumu - svētā patrona Antonio vai kaut kā tā pielūgšanas diena. Nu vai kkas tamlīdzīgi, es gan ar to reliģisko padarīšanu esmu uz Jūs. Bet pats galvenais, ka mēs labi pavadījām laiku, es pat tiku pie pirmā iedeguma, jo diena bija janvārim negaidīti silta.
e.

svētdiena, 2012. gada 22. janvāris

166

Ar kolēģēm - Saru, Kristīni un Alexandru izdomājām, ka vajag nelielu izraušanos no ierastās Malagas, tāpēc sēdāmies mašīnā un aidā prom sestdienā.
Pirmais galamērķis Juzcara ciematiņš, kurš nu gan jau vairāk pazīstams kā Smurfu ciematiņš, jo par godu slavenajiem multfilmu tēliem pateicoties firmai Sony nokrāsots zilā krāsā. Uz ēkām multfilmu zilie tēli. Vienkārši burvīgi.
Ceļš gan līdz ciematiņam nebija tas patīkamākais, stundu virpuļot pa kalniem nav forši. Galva un vēders sagriezās ne tikai man. heheh
Pēc zilā ciematiņa lēcām atpakaļ auto un prom uz Ronda. Vienkārši burvīgs ciematiņš un tie dabas skati. Tur ieturējām arī pusdienas.

Pēc tam lēnā garā uz mājām, baudot saulīti aiz auto loga un spāņu mūziku. :]
Vakarpusē ar Ireni un Antonio aizgājām uz rokkoncertu vietējā Malagas bārā un pēc tam satiku pāris draugus ar kuriem vienkārši superīgi pavadīju laiku.


Nu vispār piedzīvojumiem pilna diena!!!
e.

163 -165

Te atkal neliels pāris dienu notikumu apkopojums.
* Darbā noorganizējām kārtējo "dzīvās" mūzikas koncertu. Līdzīgu koncertu jau piedzīvojām septembrī, šoreiz Fernando izmantoja veco labo kasešu atskaņotāju.* Beidzot nokļuvu arī basketbola spēlē, nu man taču bija jāredz kā spēlē mūsu pašu Kristaps Valters, kurš ir Malagas kluba saspēles vadītājs. Uf kā nobļāvos, balss pavisam ciet. Žēl gan, ka pēdējās 9ās sekundēs zaudējām ar viena punkta pārsvaru. :[

* Piektdienas vakaru pavadīju mājās, kārtīgi izguļoties un gatavojoties nākamās dienas tūristu piedzīvojumiem.
e.

trešdiena, 2012. gada 18. janvāris

162

Heijāāā!! Es laikam sen neesmu bijusi tik apmierināta un sajūsmināta. Šodien beidzot beidzot notika pirmais manis organizētais latviešu filmu seanss. Protams, tas viss nevarētu notikt bez Latvijas vēstniecības Spānijā un Nacionālā Kino centra atbalstu.Pirmo Latviešu filmu seansu atklājām ar 9ām animāciju filmām. Man, protams, tika tas gods skatītājiem veltīt ievadrunu. hehehhe!!!Es, ja godīgi biju pārsteigta par cilvēku daudzumu, jo negaidījām tik lielu atsaucību. Un vēl vairāk mani pārsteidz skatītāju atzinīgie vārdi pēc seansa.
Un vislielākais prieks bija satikt latviešu ārstu, kurš Spānijā dzīvo jau vairāk kā 20gadus. Tāds prieks, ka viņš atnāca uz kino seansu. Teicās nākt arī nākamnedēļ!!!
Aij man tāds prieks, ka beidzot arī spāņiem ir parādīta vismaz maza maza daļiņa no Latviešu kino pasaules.
e.