43

Jauna darba nedēļa atkal klāt, šoreiz gan jūtos savādāk, jo mājās no darba mani gaida 2 superjaukas latviešu dāmas. Ātri iestiprināmies pie pusdienu galda un tad dāmas man iedod brīvu vakaru, jo dodas iepirkties. Es mierīgi paguļu uz dīvāna, skatoties seriālus un nedarot neko īpašu. Dāmas atgriezās no iepirkšanās pēc kādām 4ām stundām, pilnām rokām iepirkumu maisu, sagaidīju pie autoostas, jo vajadzēja nopirkt biļetes nākamās dienas braucienam uz Granadu. jupīīī!!!
Mierīgas vakariņas ar vīna glāzi rokās un veco eurovīzijas uzvarētāju skatīšanos youtube. hihiihh!
e.

42

Agrā celšanās gan nedaudz izpalika, jo iepriekšējā vakarā nedaudz aizkavējāmies centrā. Bet tas nekas. Tik un tā jau pus12os bijām pludmalē, līdz pusdienām sildījāmies saulītē. Iekodām mājās. Kamēr dāmas dušojās, es uz staciju satikt latviešu pāri Evu un Jāni. Viņam pāris stundas laika līdz lidmašīnai, tā nu es piedāvājos viņiem nolikt somas pie manis un parādīt Malagu. Un par to tiku pie pāris IR žurnāliem, Piena festivāla kleitas un Imanta Ziedoņa diska Viegli. ak jē tādi prieciņi!!!
Devāmies uz centru, pa ceļam ieskrējām arī manā darbā vietā - Modernās mākslas centrā. Apskatījām Katedrāli, no ārpuses gan tikai, jo tā svētdienās ir slēgta, uzkāpām Alcazabā - mauru laikā celtajā pilī/nocietinājumā, skats no turienes mani vienmēr ir aizrāvis, var redzēt visu pilsētu. Pēc tam devāmies uz Pikasso muzeju, jo tā kā šodien ir mēnešā pēdējā svētdiena, tad Malagas muzeji ir par brīvu. Izmetām līkumu pa centru un tad jau visiem sagribējās ēst. Pildītie kartupeļi šķiet garšo visiem, kas atbrauc pie manis ciemos. Pa virsu tinto de verano - vasaras vīna glāze. Un tad jau čāpojām uz mājiņu, jo Evai un Jānim bija jādodas uz lidostu.
Tik feini pavadīta diena! Sajutos kā mājās, vienmēr prieks par savējiem, kas atbrauc ciemos!
e.

41

Lai arī 6diena, man no rīta bija jādodas uz darbu, jo tur kaut kāds kongress. Ieradās simts bloggeri no Spānijas. Pilna zāle frīku ar datoriem un stilīgajiem telefoniem rokās. Protams, ka lifts atteicās darboties, wifi kabeli mistkastes savākšanas mašīna naktī bija nejauši pargriezusi, mugursomas no tūrisma biroja neatnāca laikā. uff!!! Tik daudz kavēkļu, bet galu galā viss izdevās lieliski, visi apmierināti un smaidīgi.
Pēc darba ar Pūciņu un Ilonu dodamies uz Malagas slavenāko pludmali - Malaguetu. Nu man personīgi šī pludmale īsti nepatīk, bet katram tūristam tā ir jāapskata. Un dāmas taču šeit ir atbraukušas, lai kļūtu par pāris toņiem brūnākas. Pāris stundas saulītē un viens tonis šodie arī tika iegūts. Arī man neliels brūnumiņš klāt. Pēc tam uz mājām papusdienot, notraukt jūras smiltis un izmest līkumus pa pilsētas centru, pa veikaliem. Pavakariņojām Pepa un Pepe. ņamm ņamm! Vēlāk mums pievienojās vēl viena latviešu meitene Gunita, kas šobrīd Malagā ir Erasmus. Tā nu 4as latviešu dāmas devāmies pastaigā pa centru, tikām pie diviem bezmaksas šotiņiem. Nelielu laiciņu pavadījām mohito bāriņā. ņamm ņamm, visgaršīgākie mohito pilsētā!!! Vēlāk mums pievienojās Navins. Nokļuvām bārā, kur ir šotiņu paveids, kurš tiek servēts saldējuma vafelē. Izdzerot šotiņu, vafele tiek gardi notiesāta. Gards gan.
Tā kā nākamo dienu gribējām pavadīt pludmalē un pēc tam iepazīt Malagas kultūru, tad ilgi nepalikām. Beigu beigās bijām mājās pēc pulksten 3iem, jo pa ceļam vēl pavadījām Gunitu, kas kā izrādās dzīvo piecas minūtes no manām mājām.
e.

40

Un piektdiena atkal jau klāt!!! Darbā šodien atkal skaņas pārbaude. Uzstādījām mikrofonus rītdienas kongresam. Viktorija zālē un es augšā pie skaņas pults. Nu nevarētu jau teikt, ka kāds man iepriekš būtu izstāstījis, kura poga, ko regulēt, tad nu ņēmos improvizēt. hihihh!
Pēc darba fiksi fiksi mājās papusdienot un prom uz centru tikties ar Pedro un pāris ārzemniekiem, kuriem Pedro šonedēļ vadīja apmācības. Pirmā diena kopš esmu šeit, kad lija. Nu to jau nevar īsti saukt par līšanu. Tāds smalks lietutiņš, bet visa dzīvība pilsētā uzreiz apstājās. Reizēm liekas, ka spāņi ir no cukura. Beidzot satiku Manuelo, spāņu pusi, kurš tikai pirms nedēļas atgriezās no brīvprātīgā darba Latvijā. Manuels atzinās, ka viņam ļoti ļoti pietrūkstot Latvijas un, ka viņš gribot atgriezties. Uij kā es viņu saprotu. Manuels mūz izvadāja pa Malagas katedrāli. Iespaidīgas celtne.
Pēc tam pasēdējām un pabaudījām saldējuma kokteiļus Pikasso kafejnīcā.
Pēc gardajiem kokteiļiem ātrā solī devos uz CAC, jo tur bija elektroniskās mūzikas koncerts. Diemžēl manam fotoaparātiņam nosēdās baterija, tāpēc paspēju tikai uzņemt 2as bildes, bet mēģināšu dabūt video un ielikt vēlāk blogā. Tiešām interesanti. Ja gribat paklausīties, tad Fernando mājas lapa ir - http://malaventura.net/go/ un Palomu varat paklausīties šeit - http://www.myspace.com/lasfloresnolloranmusic Ar Palomu jau runājām, ka novembrī vajadzētu vēl vienu koncertu uzrīkot. Es piekrītu. :]]
Pēc koncerta vilcienā iekšā un prom uz lidostu, lai sagaidītu Pūciņu un Ilonu. Jupīīī!!! Sagaidu dāmas, atkal bija jāielaužās latviešu valodā, ik pa brīdim jau gribēja izsprukt kād spāņu vārds. Pie manis mājā nometām mantas un prom uz centru vakariņās.
Satikāmies ar Pedro, Lisku un viņas draudzeni un devāmies uz Vidusjūras restorāniņu. ņamm ņņammm! Kad vēderi bija pilni, izlēmām, ka saldajā noderētu mohito. Pedro diemžēl aizdevās mājās, tā nu mēs palikām tikai meitenes.
Kad mohio iztukšots, lēnā solī čāpojām uz māju. Nevarējām ilgāk ballēties, jo dāmas bija nedaudz nogurušas no lidojuma un man arī nākamajā dienā uz darbu jāiet. Neraža. Bet nekas vēl jau pāris brīvdienas priekšā.
e.

39

Ceturtdienas man ir kā manas personīgās svētdienas, kad atgriežoties no darba iekrītu dīvānā un visu vakaru cenšos no tā nekustēties laukā. Arī šoreiz bija līdzīgi. Atgriežoties no darba šņiku šņaku pusdienas kopā ar Lisku, tad iztīrīju viesistabu un virtuvi, jo rīt ierodas Pūciņa & Co. Jupīī! Pēc tīrīšanas Liska devās uz pludmali, bet es atkritu dīvānā, lai beidzot atbildētu uz e-pastiem, saraxtītu blogu un noskatītos pa jaunākajai sērijai no maniem ik nedēļas seriāliņiem. Pa vidam vēl pačatoju ar māšuku pa skipiju!
Liska atgriezās no pludmales un uzjautāja vai es gadienā vakariņās nevarot uzcept savas īpašās kabaču pankūkas. Nu, protams, ka varēju! Tā nu vakariņās pa glauno, trīs ēdieni. hihihh! Kabaču + biezpiena pankūkas, pica ar garnelēm un saldajā melone! Uf vēders pilns, pēc tam atlika vien atkal atkrist dīvānā un ļaut tam visam nosēsties. :]
Nu vismaz vienu dienu nedēļu jāļauj sev neko nedarīt, lai pēc tam ir atkal spēks turpināt.
e.

38

Šodien jau darbā labāk. Neliela kārtība. hihihii!
No rīta jau sakrāmēju somu, lai pēc darba nebūtu jāiet uz mājām, jo ar Lisku sarunājām, ka brauksim uz Nerju (Nerhu - latviski).
Alehandro arī bija atnācis uz darbu sasveicināties ar mani un satikt Lisku. Viņš 4dienas vakarā dodas uz Kanādu uz mēnesi. Dabūjis kārtējo stipendiju. Man prieks par viņu!
Pēc darba autobusā iekšā, 1,5 stundas līkumojot gar pludmali un esam galā. Uf Nerja ir vienkārši maza paradīze zemes virsū. Baltās mājiņas, krāsainie balkoniņi un šaurās ieliņas, un tās norobežotās pludmales, kurās var nokļūt tikai kāpjot lejā pa mazām kāpnītēm. Papusdienojām tur, pastaigājāmies pa pilsētu, sapirkos pastkartes tā, ka mīlīši gaidiet. Redzējām kāzu pāri. Tie, kas grib, lai viņiem aizraxtu, atsūtiet man adresi, jo es diemžēl zīlēt neprotu. Vēl nē. hihihhh!
Nu ko es tur daudz stāstīšu par Nerju, lai runā bildes.

Atzīšos, ka viena no skaistākajām vietām, ko pagaidām Spānijā esmu redzējusi. Visus nākamos ciemiņus noteikti turp vedīšu.
e.

37

Uf šodien darbā sapratu, ka spāņu strādāšanas stils reizēm var pamatīgi piebesīt. Tā neizlēmība ir vienkārši graujoša. Priekšniece no rīta paziņoja, ka man jāpamet visi darbi, kas iesākti un jāpalīdz citai kolēģei, kas menedžē mājas lapu, twitterim facebooku utt., jo viņas praktikante tika uzņemta universitātē Madridē, tāpēc strādās vēl tikai vienu dienu. Tā nu sāka mani apmācīt, bet pēc 2stundām priekšniece izdomāja, ka tomēr pieņems citu praktikantu un tā nu mani aizsūtīja atpakaļ pie sava datora. Nu kā tāda pingpong bumbiņa. Neizlēmība un vēlāk vēlāk ir tipiska spāņu uzņēmumu pazīmē. Kaut kā jau esmu to pamanījusi vairākas reizes. Es tomēr vēlos pieturēties pie - neatliec uz rītdienu to, ko vari izdarīt šodien. :]]
Pusdienoju kopā ar Lisku un pēc tam aizdevāmies pāris stundas pagulēt pludmalē. Liska vienkārši gulšņājot, bet es lasot, no latvijas atvesto, žurnālu Santa. ņammi ņammi. Bauda smadzenēm, jo beidzot nebija jāpiepūlas mēģinot saprast visu, kas rakstīts. Nu nav jau mana spāņu valoda vēl perfektā līmenī. Bet būs. Es uz to eju. hihihi!
Pēc pludmales uz māju pārģērbties un prom uz centru tikties ar Navinu. Protams, ka viņš pusstundu kavējās. Gaidot viņu jau man paspēja piesieties viens drauģelis - es tak neesot no Spānijas. Varēja jau nu uzdot kādu atjautīgāku jautājumu. hehhee!
Pavakariņojām vienā iestādījumā, kur pasniedz milzu kartupeļus, kuros sapildīts viskautkas iekšā - desa, olīves, kukurūzas graudi, garneles. Ko viens pats vēlies. ņamma! Apmetām līkumus pa centru un izdomājām, ka vajag kaut ko saldajā - ceptas vafeles ar vārīto pienu un piparmētru tēja bija mans guvums. uf! bauda vēderam! Man liekas, ka turpmāk šis būs viens no maniem mīļākajiem saldā ēdiena iestādījumiem, par 3 euro tiec pie vafeles un dzēriena. Nav slikti!
Es vienkārši nespēju beigt sajūsmināties par tējas trauciņiem. Tasīte ir apakšā, zem tējas kanniņās. No sākuma pat nevarēju atrast, kur tad lai ieleju tēju. Protams, nenocietos un pajautāju īpašniekam, kur viņš šos trauciņus ir nopircis. Man ar tādu gribas.
Pēc tam lēns čapojiens uz māju, pirms miega sarunas un tad jau čucēt!
e.

36

Arals un Virgīnija vēl aizvien kaut kur ceļo, tāpēc izbaudu mierīgu rītu. Bet ilgi tas neturpinājās, jo šonedēļ ciemos ierodas vācu draudzene Liska. Mēs ar viņu bijām brīvprātīgās vienā laikā šeit pat Malagā. Viņa līdz sestdienai viesosies šeit, tas nozīmē, ka miera nebūs, zinot viņu. hihiihh!!!
Es devos uz darbu un Liska palika guļot, jo 10stundas bija pavadījusi autobusā no Lisabonas uz Malagu. Šodien darbā ieradās jaunā praktikante no Rumānijas, ierādīju viņai muzeju un lietas, kas tiks dalītas uz mums abām. Uzzināju, ka piektdien CAC būs dzīvā mūzika. Cik nu dzīvā. Viens puisis , kas mūziku veido savā ipodā savienotā ar datoru un miljons kabeļiem, un meitene, kas arī izmanto datoru, bet tai pat laikā izmanto savu balsi, ko uzreiz ieraksta. Grūti izstāstīt, bet izskatās, ka būs interesanti. Ja interesē varat iečekot puiša mājas lapu - http://malaventura.net/go/ . Mēģināšu piektdien kaut ko nofilmēt arī.
Pēc pusdienām devos mājās, lai pusdienotu kopā ar Lisku. Krāsnī cepti kartupeļi, sēņu mērce un salātiņi. ņamm ņamm. Beidzot varēju gatavot kādam citam, nevis tikai sev. Uzreiz prieks pie plīts stāvēt.
Pēc pusdienām izdomājām, ka jādodas uz Mango outletu. Kā izrādījās, blakus Mango outletam ir atvēries mana mīļākā veikala Blanco outlets. jupiī! Un super liels. Tā nu es tiku pie diviem apavu pāriem tikai par 9euro kopā. Prieciņš.
Pēc lielās staigāšanas abas ar Lisku vakarā pavakariņojām un atkritām dīvānā. Jātaupa spēki atlikušajai nedēļai.

e.

35

No rīta pamodos un dzīvoklī klusums. Biju jau aizmirsusi kā tas ir, jo pāris iepriekšējās dienas dzīvoklis vienkārši čumēja un mudžēja no cilvēkiem. Un te pēkšņi klusums. Uztaisīju dienišķo tējas krūzi un viesistabā uz galda atradu zīmīti, ka LV dāmas devušās uz pludmali, un Laimas šokolādi. aij aij prieciņi.
Nedaudz piekārtoju māju, sagaidīju dāmas atpakaļ no pludmales un tad jau bija laiks viņas pavadīt uz staciju. Prieks bija uzņemt savējos. Kad ciemiņi aizvadīti, peldkostīms tiek uzvilkts, latviešu žurnāli somā un prom uz pludmali. aij aij ārā tikai +30 grādi, kas vēlāk pārvērtās +35.
Atgriezos no pludmales, dzīvoklī visi logi vaļā, bet elpot nebija ko. Tik karsts, atkal "fēna" vējš. Sēdēju viesistabā ar glāzi auksta citronūdens un mēģināu dabūt gaisu. Vakarpusē bija jāiet satikt Pedro un atklājās, ka lifts nedarbojas. Nu nav jau tā, ka dzīvoju 7tajā stāvā un, ka ārā bija +35. Laikam grūtākais kāpiens dzīvē.
Mierīga svētdiena, mierīgi pavadīta. Sarunājos ar māšuku skipija, sazvanījos arī ar Tomiņu, apsveicu viņa tēvu dzimumdienā. Prieks, ka manējiem labi iet! Gribētos jau jūs visus uz šejieni dabūt, lai varat izbaudīt to vasariņu, kas man vēl te turpinās.
Bet vakarā gan laicīgi gulēt, jo rīt atkal uz darbu.

e.

34

Brīvdienas sākās ar nelielām galvassāpēm, kas tika nogalētas ar krūzi kumelīšu+citronu tējas. Šīs brīvdienas mūsu dzīvoklis ir pārvērties nelielā hostelī. Vakar Aralam ieradās viens turku draugs un ungāru meitene, šodien, lai gan Virgīnija pati ir prom, ieradās viena itāļu meitene. Un vakarpusē man no stacijas bija jāsavāc divas latviešu meitenes, kuras man palūdza naktsmājas uz vienu nakti, jo rīt viņām jādodas uz semināru netālā ciematiņā.
Pirms savākt Līgu un Ievu stacijā paspēju iztīrīt vannasistabu un nedaudz piekārtot pārējo dzīvokli. Paspēju arī sagādāt pārsteigumu un piezvanīt Kristiņai. :]]
Pirmie latviešu ciemiņi ieradās ar latviešu žurnāliem un šokolādi. Jupīīī!!! Uf bija atkal jāielauzās latviešu mēlē. Ar dāmām papusdienojām, ierādīju vietējos veikaliņus un devāmies uz centru, es gan nevarēju ierādīt visu, ko gribētos, jo man bija jādodas uz vienu Malagas ciematiņu - Guaro. Tur notika festivāls Luna Mora de Guaro. Festivāla laikā visa pilsēta tiek izgaismota ar svecēm. Tik superīgs skats. Vietējo rokdarbnieku tirdziņš, koncerti, mūzika, dejas, dažādas rokdarbu darbnīciņas. Un tas viss sveču gaismā. Nedaudz sajutos kā kādā no arābu valstīm. Apakšā arī pāris bildes! Diemžēl bildēs nav iespējams noķert to sajūtu, kas tur valdīja, tas vienkārši ir jāredz un jājūt.
Uf kas par vakaru! debešķīgi.
e.

33

Un atkal jau piektdiena klāt. Kaut kā liekas, ka laiks šeit iet ātrāk kā LV. Darbā beidzot tiku galā ar flaijeru gatavošanu. Mieriņš. Nākampirmdien ierodas jaunā praktikante, kurai man laikam būšot viss jāierāda. Kā nekā es jau CAC strādājot mēnesi. hehehhe! Nu neko, ja būs jāierāda, ierādīšu. hihihii.
Pēc darba satikos ar Pedro, izdzērām pa atspirdzinošam dzērienam pie mājas kafejušņikā. Pedro nedaudz saskumis, jo priekšnieces dēls šo to neforšu par viņu sastāstījis. aij aij, šitie izlutinātie memmes dēliņi, kuri 25 gadu vecumā vēl ne reizi nav strādājuši. Nu kā tā var?Kura tad tādu gribēs precēt, kurš vēl mammai brunčos ķeras.
Pēc tam devos iepirkties, pārtiku nākamajai nedēļai. Nu pareizāk sakot pāris dienām. Kaut kā lielāko daļu savas stipendijas nākas iztērēt ēdienā. Galīgi nav forši. Izmetu arī pāris līkumus pa apģērbu veikaliem, bet sapratu, ka sagaidīšu Pūciņu, kas jau nākamnedēļ brauc ciemos. Jupppīīīī!!!!!! Nevaru jau vairs sagaidīt! Tā gribas, lai vēl kāds no LV draugiem atbrauc. Kamon mīlīši brauciet šurp!!!!
Pēc tūres pa veikaliem iesāku skatīties Rūdolfa mantojumu, bet filmu pārtrauca Kukulītis ar savu zvanu skipijā. Tik forši parunājāmies! Viņš tagad ir Itālijā kā brīvprātīgais, tāpēc perfekti saprotu kā viņš jūtas. Aij aij tik feini ir sazvanīties ar draugiem skipijā, uzreiz oma uzlabojas.
Pēc sarunas ar Kukulīti, īstajā vārdā Mārtiņu, pabeidzu skatīties Rūdolfa mantojumu, sāku taisīties, lai dotos ārā un tad ieradās Arals ar diviem draugiem, kuri šīs brīvdienas pavadīšot mūsu dzīvoklī. Rādās, ka būs jautri, jo rīt ierodas 2as meitenes no LV, kuras mani uzmeklēja netā un pajautāja vai nevarot vienu nakti pārnakšņot. Kāpēc gan nē!
Vakarā devos ārā, lai nedaudz izklaidētos kopā ar pāris draugiem. Protams, ka tie pāris draugi beigās izvērtās padsmit cilvēku grupā. Njā centrs bija pārpildīts, jo uz galvenās ielas notika kaut kāda modes skate.
Nu naksniņā izvērtās samērā iespaidīga, viens bārs, otrs bārs, dejas dejas dejas. Es tik ilgi nebiju tā dejojusi, izdejoju ārā visu slikto no sevis.
Labi, ka Navins mani nogādāja mājās ar moto.
e.

32

Diena kā jau diena. Kaut ko tāpat šiverējos. Darbā viss mierīgi, gatavojamies nākošajiem kino vakariem, tā nu man nu man bija jāgatavo flaijeris itāļu kino vakaram un arī arābu kino vakaram.
Pēc darba uz mājām, pusdienas un pēc tam sagribējās neko nedarīt, tāpēc pāris stundas nogulēju viesistabā uz dīvāna, skatoties seriālus. Arī tādas pēcpusdienas vajag, kad neko nedarot tiek pavadītas pāris stundas.
Spēki tika atgūti un varēju doties uz centru satikties ar Alehandro, Edu un Jeanne (es viņas vārdu vēl aizvien nemāku izrunāt. hihihhh) Pavakriņojām vidusjūras restorāniņā. Biju jau aizmirsusi cik tur viss garšīgs. Pēc tam devāmies un Cafe con Libros, lai iemalkotu pa dzērienam. Tā kādas divas stundas tur, smejoties, atceroties pagājušo gadu, mūsu ceļojumu uz Bulgāriju utt. Jautri, bet kaut kas nebija kā pagājušo gadu. Laikam jau mēs visi esam mainījušies, nu es vismaz noteikti. Nemanot pulkstenis jau gandrīz viens naktī un man jau tā kā laiks gulēt, jo rīt uz darbu. Tieku ātri nogādāta mājās ar auto, feini.

e.

pirmā mēneša nenopublicētie momenti

Pāris momenti, kurus nebiju vēl nopublicējusi!




saulaini sveicieni visiem maniem lasītājiem! Gribētos zināt, kas jūs esat, tāpēc priecāšos, ja sazināsities ar mani komentāros, caur e-pastu - burbuljueva@gmail.com vai facebookā.

e.

31

Jau mēnesi esmu šeit, uij kā laiks skrien. Saulīte nebeidz sildīt. Vasara turpinās. Man par to tikai prieks, bet reizēm gribas ieelpot svaigi gaisu, kas šeit ir retums. Un priežu mežu gribas aiziet, bet nekas brīvdienās došos uz mazu spāņu ciematiņu, cerams tur būs kāds koks. hehhehe. Darbā kā jau darbā, tuvojas viens liels kongress, tāpēc mēģinam saprast kā darbojas visas tās tehnikas - skaļruņi, mikrofoni, skaņas pultis utt. Nu man laikam vajadzēs apmācības, jo pagaidām nevaru iebraukt, kura no tām visām 100 pogām ir skaļāk labajā pusē un skaļāk kreisajā pusē. hihiih! Cītīgi darbojamies arī pie flaijeru un plakātu taisīšanas filmu vakariem. Šomēnes dienaskārtībā vācu filmas, bet nākammēnes pārslēdzamies uz itāļu.
Pusdienās izdomāju, ka gribas kaut ko asu, tā nu tapa spageti ar olīveļļu un ķiplokiem mammas gaumē. Pēc tam, protams, galvenais bija neaizmirst zobus izmazgāt. :D Pēc pusdienām devos pie Pedro, tur saldajā melone un tad dodamies meklēt kreiso spoguli viņa auto, jo to nozaga, kamēr Pedro bija Briselē. Lai nagi lūzt tam, kas to izdarīja. Uf un tā pāris stundas no viena autoservisa uz otru. Es laikam nekad mūžā nebiju redzējusi tik daudz sasvīdušus, netīrus, bet muskuļainus un brūni iedegušus vīriešus. Pēc tam atpakaļ pie Pedro, auto nomainījām uz riteņiem un tad uz centru uz manu iemīļoto mohito vietu. Tur tiekamies ar pāris jauniešiem, lai sagatavoties vienām internacionālam projektam, kas notiks oktobra vidū. Kad beidzām tikšanos bija jau vakariņu laiks un tā nu mēs ar Pedro mohito bāru nomainījām uz tapu bāru. Sēņu, garneļu un olu sacepums bija debešķīgs. Tad jau laiks mājās un marš gultā iekšā.
e.

30

Uf no rīta beidzot bija jūtams svaigums, cerēju jau, ka tāds būs pa dienu, bet nekā. Nepagāja ne stunda, kad saulīte atkal atgriezās. Rīts diezgan mierīgs, mana tiešā priekšniece šodien uz darbu atnāca vēlāk, tāpēc no rīta garlaikojos, skatoties dažādu mākslinieku mājas lapas. Šo to arī nopublicēju - http://calmness-is-all-i-need.tumblr.com/ . Kad ieradās priekšniece tiku pie patīkama pārsteiguma - vārda dienas dāvanas - zaļa riteņa zvaniņa, kas izskatās pēc bruņurupuča. Tik forši!!!
Pēc pusdienām atgriezos darbā, jo kā jau katru otrdienu - filmu vakars. Palīdzēju saslēgt skaņu, gaismas utt. Pēc darba ar Pedro un pāris cilvēkiem devāmies uz centru, lai uz El Pimpi terases iedzertu pa vīna glāzei. Jā jā nēpārlasījāties nosaukumu - El Pimpi ir viens no slavenākajiem vīna iestādījumiem - bodegām - Malagā. Cenas nav tās zemākās, toties vīns labs. Es dzēru tipisko Malagas saldo vīnu ar gāzēto ūdeni. Vasarai atbilstoši.
Pēc tam lēnā garā aizčāpoju uz mājām, ātri kaut ko iekost un gulēt.

e.

29

Pamodos kā jau pamodos. Nu iesākums kā parastai dienai, bet jau pirmajā pusstundā viss mainījās ar brīnišķīgu zvanu no LV, māšuks piezvanīja, lai apsveiktu. Nu jā, biju jau piemirsusi, ka man šodien vārda diena! Atzīšos, ka Spānijā mana vārda diena bija jau 30.augustā - Santa Eva jeb latviski Svētā Eva. Ierakstīju google un atklājās, ka Spānijā ir 5 dažādas vārda dienas Evām, es gan īsti nesapratu kāda atšķirība, bet mēģināšu to noskaidrot.
Ierados darbā un kolēģe Gema atcerējās, ka pagājušo nedēļu teicu, ka LV savu vārda dienu svinu 12.septembrī un tā nu kolēģi arī mani apsveica. Jauks dienas sākums!
Darbs paiet ātri, kaut ko šiverējos. Atnākot mājās pārsteigums e-pasta no Tomiņa un facebookā no Kristiņas un vēl pāris cilvēkiem. Smaidu un priecājos, gatavojot pusdienas. Tad arī mammīte piezvanīja, lai apsveiktu no visiem mājās palicējiem. Vēlāk spāņu valodas nodarbības un tad jau atkal uz ričuka, lai satiktos ar Pedro, kurš ir atgriezies no nedēļas prombūtnes Briselē. Šoreiz gan nepārspīlējām ar mīšanos un tikai kādus 20km pieveicām, bet tik patīkami, gar pludmali, svaigs gaiss. Atpūtāmies vienā superīgā vietā, nelielā ostā pie mazas bākas jebšu labāk teikt bāciņas. Tik feini - vējš, jūra, saulīte. Ar savu necilo fotoaparātu nofilmēju panorāmu sev apkārt, neņemiet ļaunā, ka skaņa un bilde nav tā labākā.

Sēžot un baudot saulīti saņēmu zvanu no Lienes un mazajām dāmītēm. Un sms no Intas un manām mīļākajām māsām Teseļskām. Tiku arī pie dāvanas no Pedro - metāla blašķītes, kuru viņš man bija atvedis no Briseles. Aizbraucot mājā beidzot sanāca uztaisīt videozvanu ar Zanīti un pēc tam ar Anci Minci. Tāda smaidīga un laimīga, tad es arī vakarā iemigu!
LIELS PALDIES VISIEM MANIEM MĪĻAJIEM, kas atcerējās par mani un manu vārdiņu!!! Buchas jums visiem.


e.

28

Patīkami atvērt acis brīvdienā, jo tas notiek dabiski, nevis pateicoties tam pīkšķim pie auss. Šodien gan rīts bija lēns. Pirmās stundas neizrāpos no pidžamas. heheh. Vajadzēja pamosties un to noteikti izdarīju pēc brīnumjaukās sarunas ar māsu! Viņa man ir vislabākā un visfeinākā!!! :* Runājot ar viņu skipijā pieķēru sevi, ka ik pa brīdim ir jāpadomā kā tad šo vārdu izrunā latviski un ik pa brīdim sarunā gribēja iespraugties kāds spāņu vārds. Biežāk jākomunicē ar latviešiem caur skype. Tā, ka ja ir kāds, kas grib kādu vakaru uzpļāpāt, vienkārši ziņojiet. :]
Pēc sarunas ar māsu, lēcu uz sava rumaka - ričuka - un devos pludmales virzienā. Jāatzīst, ka patīkami pārsteidza jau pirmie soļi ārpus mājas, jo vējš, kas iesitās sejā atgādināja fēnu. Uf vasara atgriezusies! Pludmalē vējš pilnās burās, bet paldies tam kungam, jo savādāk es vienkārši būtu izcepusies. Sasmērējos kārtīgi ar aizsargkrēmu, nav joka lieta +35 kā nekā. Pāris stundas pludmalē aizskrēja vēja spārniem, jo biju pamatīgi iegrimusi spāņu valodas gramatikā. Nu nevar jau tikai laiskoties, ir jau arī jāpamācās.
Pēc pludmales uz mājām, Virgīnija beidzot atgriezusies no Briseles un Arals no Kadisas. Pilna māja atkal. Vakars tiek pavadīts mierīgi gatavojot ēst,skatoties Okartes skatuvi un mēģinot nekustēties, jo karstums liek manīt. Lai gan pulkstenisir jau gandrīz 23.00 naktī ārā vēl aizvien ir +31 un manā istabā šķiet tik pat. Rādās, ka būs karsta nakts. Un es jau domāju, ka vasara lēnām atkāpjas, bet nekā. Viņa ir atpakaļ un man par to prieks. Bet tagad nedaudz pavingrot un tad gulēt.

e.

27

Un brīvdienas jau atkal klāt. Laiks vienkārši skrien. Nez man kaut kā liekas, ka agrāk viņš steidzās lenāk. hehehee! Nu ko tad citu var darīt sestdienas rītā, kā sataisīt maizīti, sagrieztos augļus salikt trauciņā un prom uz pludmali. Trīs stundas aizvadīju tur, piebeidzu žurnālu un nedaudz iesārtoju dibenu. heheh!
Pēc pludmales pieķēros mājas tīrīšanai. Dažreiz rodas sajūta, ka dzīvoju kopā ar 2ām mazām cūciņām, nevis itālieti un turku. Arals šo trīs nedēļu laikā, kopš dzīvoju šajā dzīvoklī, ne reizi nav neko tīrījis. Tas nekas, ka saraksts ir sataisīts, bet tas būs jāpārtaisa. Nebūs jau tā, ka kārtībmīle Eva visu laiku tīrīs. Tā nu divas stundas nocīnījos ar virtuve, koridora un viesistabas beršanu un tīrīšanu. Laikam būs man tiem saviem kompaņjoniem jāiemāca, kas ir stikla tīrāmais. Ņemot vērā mūsu dzīvoklī esošo stiklu un logu tīrību, šķiet, ka viņi to nepazīst.
Prieks par gandarīto, tāpēc aplaimoju sevi un devos satikties ar draugiem. Vakars izdevās burvīgas ar sarunām un smiekliem.
Pēc jaukās pasēdēšanas mājās pie Alvaro un Gabriela devāmies uz centru. Bet man pietika tik spēka ieskriet kebabā un notiesātd vienu megakebabu un soļot uz mājām. Šodien bez dejām. Bet vakars tik un tā super izdevies un vēl jaukāku to sagādājā sms no Zančika. Visi LV laikam pamatīgi baudīja Baltās naktis. Malači.
e.

26

Lielā diena beidzot klāt! Monicas Bonvicini izstādes " A BLACK HOLE OF NEEDS, HOPES AND AMBITIONS" atklāšana. Jā tieši tā arī jāraksta izstādes nosaukums - ar lielajiem burtiem. Mana pirmā izstādes atklāšana, tāpēc no rīta biju nedaudz sanervozējusies. Kad ierados darbā tad arī bija jūtama neliela spriedzīte. hehehe!!!
No rīta bija oficiālā preses koference, kurā piedalījās CAC direktors, pati māksliniece, pilsētas mērs, padomnieks kultūras jautājumos un preses pārstāvji. Mērs, protams, ieradās apsarga pavadībā. Kā jau tam pienākas. Jāatzīst, ka mākslinieces sejas preses konferences laikā liecināja, ka viņai ir diezgan garlaicīgi, kā nekā mērs un direktors runāja spāniski, bet māksliniece pati ir itāliete, bet jau vairākus gadus dzīvo Berlīnē. Pati diemžēl foto nefigurēju, jo bija jāfilmē.Jāsaka gan, ka izstāde daudzu izbrīnīja, jo sastāv tikai no viena mākslas darba - alumīnija uzraksta "Satisfy me". Man nez kāpēc pirmā doma, kas ienāk prātā redzot šo darbu ir - Beny Bennasi dziesma Satisfaction. :D

Pēc konferences uz mājām papusdienot un tad jau vakarā bija jābūt atpakaļ, jo bija oficiālā atklāšana ielūgtajiem viesiem un pārējiem interesentiem. Arī te es varbūt parādīšos vienā foto, atkal bija jāstāv pie video kameras. hehehhe! Pēc atklāšanas visi tikai laipni aicināti uz kādu dzērienu vietējā bārā/kafejnīcā. Tā kā es biju darbā, tad no sākuma nofilmēt pāris skatus, ka visi ierauj pa glāzītei un tad kameru pie malas un ilgi kārotā auksta alus glāze izglāba manu vakaru. :] Vakara gaitā iesaistījos iedvesmojošā sarunā ar mākslinieces asistentu Kristianu, kuram pašam Berlīnē pieder galerija un kurš man deva pāris brīnišķīgus padomus un iedvesmu rakties dziļāk. Arī ar mākslinieci apmiju pāris vārdus un dabūju komplimentu, ka es esot skaistākā meitene šajā muzejā. Nu tas varbūt tāpēc, ka esmu vienīgā ar gaišiem matiem tur un arī visgarākā. :D
Vispār mana pirmā izstādes atklāšana aizvadīta uz urrāā! Esmu super gandarīta un gaidu nākamo atklāšanu oktrobra vidū. Kad bosi un māksliniece aizdevušies prom turpinājām sarunas ar kolēģiem pie un vīna glāzēm.
Njā tā kā viss bija oficiāli, tad es izmantoju izdevību, lai sapucētos. :] Dažreiz komplimenti nāk par labu.
e.

25

Par spīti tam,ka gulēt aiziets tikai pus9os no rīta, jau 13.00 mans organisms teica, ka pietiek gulēt. Tā nu es cēlos un vēlos. Uztaisīju maizīti, sagriezu augļus, somā iekšā, uz ričuka un prom uz pludmali. Šodien Malagā oficiāla brīvdiena, tāpēc darbā nav jābūt. Pilsētas patroneses/aizstāves Viktorijas svētki. Pāris stundas pludmalē, atgriezos mājās, kājas uz galda, pilns šķīvis ar meloni un laiks atbildēt uz e-pastiem, uzrakstīt pāris atskaites, sadarīt mazos darbiņus, pietīrīt māju un izgulēties, jo rīt būs svarīga diena -izstādes atklāšana. Jau no paša rīta jābūt darbā, par spīti tam, ka oficiālā atklāšana ir tikai 20.30 vakarā. Bet izskatās, ka būs jautri.
Nu šis nu tāds īsiņš ierakstiņš, jo es palēnām miegu ciet.

e.

24

Vakar aizmirsu pieminēt, ka paceļam uz kiosku atradu uz zemes 10 euro. Kādam diemžēl nepaveicās, bet man vakariņās jūras produkti - garneles, kalmāri utt. [apakšā arī bilžuks, kāds es laimīgs par atrastajiem 10 euro]
Šodien gan darbā sajutos nedaudz kā izsūtāmais. Aizej nokopē to, tad to, tad ielaminē šo. Bet visā visumā daudz kā jauna katru dienu. Šodien skatījos kā tiek uzstādīta itāļu mākslinieces ekspozīcija, kuras atklāšana ir 5dien. Māksliniece kā jau māksliniece, frīkaina, plikām kājām, mati gaisā, milzu brilles. Ātras pusdienas un tad jau bija jāatgriežas darbā. Palūdza palīdzēt un es atteikt negribēju, jo pāris liekas stundas uzkrāt nenāks pa ļaunu, kā nekā pēc 2ām nedēļām ierodas pirmie ciemiņi un vajadzēs kādu dienu brīvu. Juhuuuu!!!
Kamēr gaidīju, kad ieradīsies mana mentore, lai pateiktu, kas jādara izmetu līkumu pa ekspozīcijām, kas šobrīd ir izstādītas. Nu par dažiem labiem eksponātiem gan es pabrīnījos. Bet nu modernā māksla reizēm ir neizprotama.
Mans mīļākais eksponāts viennozīmīgi ir stikla kristāla kubs/bumba.

Pēc tam nācās iekārtot koferenču telpu, salikt galda kartes, noregulēt projektorus, uzstādīt mikrofonus, noregulēt skaņu, smieklīgi - viens sēž zālē pie mikrofoniem, otrs augšā regulē. Sajutos svarīga. :D Jāuzlādē bija arī video un foto kameras. Es un otra praktikante spāniete Marta būsim atbildīgas par fotogrāfēšanu un filmēšanu. uuu skerī. :D
Pēc darba centrā satikos ar pāris spāņu draugiem, kuri bija atnākuši ar kādām 7 vai 8ņām vācu meitenēm. Pavakariņojām manā mīļākajā iestādījumā Pepe y Pepe un pēc tam devāmies uz kaut kādu dzīvokli, kur bija pilns ar Erasmus. uf.
Pēc tam dejot dejot dejot. Brokastis 6os no rīta pie draugiem mājās, baseins un tad pulkstenis bija jau 8 no rīta, kad es ierados savās mājās. puf! Ievilkās vakariņas līdz brokastīm. Tā gadās.

e.

23

Šodien darbā es pa mierīgo, pārējie gan tādi manāmi stresaini bija. Kā nekā izstādes atklāšana tuvojas. Es beidzot saņēmos un visus sareģistrētos žurnālus un grāmatas noliku pa vietām. Sapratu gan, ka nāksies ieviest nelielu kārtību pāris plauktos, jo drīz jau paliks pa grūtu orientēties. :D Kārtības mānija manī ieslēdzās. :D
Pēc pusdienām jau biju gatava doties uz pludmali, bet tad ieradās Arals ar Martu un Edu, un tā nu es papusdienoju otru reizi (jo Arala gatavotie kartupelīši ar mocarellu un vistu izskatījās dikti garšīgi. Un tā arī bija.), tā arī nosēdējām un nopļāpājām, aizgājām iedzert pa kafijai un tad jau laiks bija doties uz manu darba vietu, jo tur šodien vācu kino vakars. Es pat nebiju paredzējusi strādāt, bet tā sanāca, ka vajadzēja piepalīdzēt - sakārtot zāli, noregulēt skaņu, subtitrus, kondicionieri, nu visi mazie tehniskie darbiņi. Galu galā filmu nemaz neredzēju.
Pēc filmas ar Aralu un Guillermo aizgājām vakariņās uz vienu burgergiestādījumu un tad pa aliņam. Nākot mājās no centra sapratu, ka vasara šeit pilnā sparā, jo pat pus24os naktī svārkos un topiņā nebija auksti. Forši.

e.

22

Jauna darba nedēļa sākusies! Un diezgan veiksmīgi sākusies. Darbā no vienas lietas pie otras. Laiks paskrēja nemanot. Tā kā tuvojas izstādes atklāšana, tad vajadzēja sagatavot galda kartes prese koferencei, prezentāciju, kas koferences laikā tiks projecēta uz ekrāna. Kā arī tiku nosūtīta uz vācu skolu nogādāt flaijerīšus vācu filmu seansam, kas norisināsies katru septembra otrdienu, pa ceļam arī pastā iemest vēstuli. Un plus man tika uzticēts no 8ām arābu filmām izvēlēties 4as, kuras man patīk un kuras tiks rādītas novembrī. Tādi maziņi it kā nieka darbiņi, bet tomēr patīkami.
Pusdienoju mājās un tad sagaidīju Rocio, kas man pasniedz spāņu valodu. Man liekas pirmo reizi mūžā mācoties kaut ko stunda paskrēja tik ātri. Nemanot.
Virgīnija aizbrauca uz nedēļu uz Briseli, Arals kaut ko savās darīšanās, tā, ka es baudīju viesistabas plašumus viena pati. :D Biju domājusi skriet, bet tad kaut kā aizrunājos ar Kristiņu un beigās tomēr skriešanas vietā uztaisīju 100 vēderpresītes. Derības paliek derības. Tas nekas, ka pāris mēneši jau pagājuši. :D
Šis bija pirmais vakars pa visu šo laiku, ko esmu šeit, kad es pamatīgi sailgojos pēc mammas un pārējiem LV. Nobirdināju pa asariņai, toties pēc tam miegs tiks salds bija. Jāatzīst jau, lai vai cik superīgi te ir, LV noteikti vienmēr būs manas mājas, jo tur ir mana ģimene un mani draugi, un to nekas nevar aizstāt arī ne saule, kas karsē 10 mēnešus gadā.

e.

21

Man patīk brīvdienu rīti, pamosties pati no sevis, protams, mans organisms kaut kā negrib ilgi gulēt. Tam vienalga, ka iepriekšējā vakarā esi aizgājusi gulēt pēc 4iem. Nu neko, tad es cēlos un vēlos. Ko tad svētdienā vēl var pasākt kā iet uz pludmali. Abas ar Virgīniju iemetam dvieļus un grāmatas somās un aidā saulītē iekšā. :] Tā pāris stundiņas pagulējām un laidām mājās pusdienot.Pēc pusdienām nelieli mājas darbi, sagaidījām Guillermo un atkal uz pludmali. Tā kā ir jau 17.oo vakarā, tad karstums noskrējies un varam mierīgi gulšņāt un pļāpāt par dzīvi. Un tā kādas trīs stundiņas. Vakarā pie mums ciemojās poliete Marta, piebeidzām vakardienas pastu un iztukšojām ledusskapī stāvošo vīna pudeli.
Vēl viena nedēļa noslēgta ar smaidu uz lūpām. Laimīgs cālēns, kurš nu jau ir dabūjis otru iesauku - pingvīns. Nu kā nekā nāku no ziemeļu valsts. Reizēm par cilvēku ģeogrāfiskajām zināšanām var vienkārši pabrīnīties.

e.

20

Cerēju beidzot izgulēties, bet kaut kā atkal nesanāca. Jau 10os biju augšā kā štiks. Kā izrādījās dzīvokļa biedri bija kaut kur pazuduši, tā nu es ātri rīta tēju, maizīte līdzi somā un aidā uz pludmali. Nu nevarēju tak tik skaistā dienā nosēdēt mājās.
Divas stundas saulītē ar mūziku uz ausīm. debešķīgi! Perfekti iesāktas brīvdienas. Pusdienojot dzīvokļa biedrene paziņoja, ka vakarā būšot itāļu pasta (kāds pārsteigums. :D) un divi draugi ciemos. Man par to tikai prieks.
Pēc pusdienām izmetu pāris līkumus pa pilsētu, šo to vajadzēja nopirkt, pārtiku nākamajām dienām. Izrādījās, ka mana kredītkarte atkal kaut ko gļuko un nevaru izņemt skaidru naudu. Nu neko, pirmdien atkal uz banku. Mani jau tur pazīst.
Vakarpusē mierīgi ar Virgīniju piekārtojām viesistabu, uzgatavojām pastu, saklājām galdu. Nu pa skaisto. hahaa un te arī foto kamēr gaidījām ciemiņus, kuri, protams, kavējās. Nu esam taču Spānijā.
Bet nepagāja ne pusstunda, kad arī Marta (poliete) un Guillermo (spānis) bija klāt. Vakariņas izdevās burvīgas ar sarunām un mūziku, kā jau pieklājas. Bet ar to jau viss nebeidzās. Kā tad bez gājiena uz centru. Nokļuvām vienā no manām mīļākajām vietām, kur Mohito 1litrs maksā 5euro. ņamma!!! Katram pa litriņam (mammu un tēti neuztraucieties, alkohols tur nebija daudz klāt. :D). Vakara gaitā mums pievienojā rumāņu meitene Olga un turpinājām mēs klejot pa centru. vēl viens bārs un tad jau pēdējais. Un tad jau pulkstens rādīja 4 no rīta un man kaut kā sanāca miegs. Nu vecums nenāks viens. :D
Bet vispār vakars super izdevies.

e.

19

Lālāāā un tā arī piektdiena ir klāt! Lai gan, ja godīgi nejūtos pārstrādājusies, mierīgi tā arī varētu turpināt vēl pāris dienas. Priekšniece šodien nolēma, ka gribot, lai es nākot tikai no rītiem, nu vopšem, lai es esmu tikai viņas pavadībā. Tas mani nedaudz biedē, jo pagaidām par viņu nav dzirdētas tās labākās atsauksmes. Bet nu cerams, ka citi pārspīlē. :D
Papusdienoju mājās. Vakarpusē aidā uz ričuka un devos dzīvē. hehehe. [Šoreiz gan kopā tikai kādi 12km sanāca.] Vispirms satikos ar Rocio, meiteni, kas man palīdzēt ar spāņu valodas gramatiku. Pēc tam man pievienojās Pedro, un mēs devāmies uz vienu foršu vietu pludmalē, ko sauc Baños del Carmen. Šoreiz tur notika īsfilmu festivāls. [ Apakšā redzams festivāla plakāts.] Daži no video bija tiešām superīgi. Cepums autoriem par idejām. Reizēm cilvēkus ar apbrīnot, kur viņi rod iedvesmu un idejas. uf!
Tiešām burvīga vieta. Sēdi pludmalē, dzīvā grupa spēlē mūziku, ne tikai spāņu, starpcitu, apkārt čalo cilvēki un jūra. Uz ekrāna tiek projecēti visi finālisti, pēc tam skatītājiem iespējams balsot un tur pat arī apbalvošana. Pa vidam no somas izvelc savu līdzi paņemto bocadillo - tipisko bagetes maizīti ar desu, sieru un zaļumiem iekšā. Tur pat svaigā gaisā to notiesā. Ko gan vairāk var vēlēties.
Pēc festivāla lēnā garā aizminos mājās un atlūzu saldi saldā miedziņā. Gara diena. Vakarpusē jau sāku nedaudz atslēgties, visu laiku tikai spāņu valodu vien. Manas smadzenes nedaudz piekusa. Tā, ka ja kāds grib kādu dien parunāties skype, būšu tikai priecīga dzirdēt latviešu valodu. :]

e.

18

Nedēļas beigas tuvojas straujiem soļiem, jau ceturtdiena. Arī laiks darbā paskrien ātri. Nu bet to jau īsti nevar saukt par darbu, jo strādāju no 9.00-14.00 un tā arī laikam paliks nākotnē. Vienīgais kādreiz būs jābūt vakaros palīdzēt kāds pasākums noorganizēt.
Šodien atkal pašai bija pusdienas jāgatavo, hehehee kaut kā iepaticies eksperimentēt. Pēc pusdienām satikos ar Diego, argentīnieti, kurš jau deviņus gadus dzīvo Malagā un kurš no aprīļa līdz jūlijam bija brīvprātīgais Valmierā. Tā nu mēs pasēdējām kādu laiciņu un pagremdējāmies atmiņās un iespaidos par brīvprātīgo, par Latviju un par to, ka ir jādzīvo šodienai un jāizbauda katrs mirklis.
Pēc jaukās pasēdēšanas uzlēcu uz sava ričuku un aidā gar pludmali. Kā izrādījās nedēļās sākumā ar Pedro bijām nobraukuši 36 km, nevis 18 kā domāju iepriekš. Arī šodien tāds pats gabals, tikai neraža, ka atpakaļ ceļā pūta tāds vējš pretī. Toties, kas par skatu uz debesīm bija. Tumši zilas, mākoņiem pilnas, tā it kā taisītos līt, un ik pa brīdim kaut kur izspīdēja pa saules staram, un jūra tik zila zila iekrāsojās.
Atpakaļ braucot, nedevāmies pa taisno uz mājām, bet piestājām vienā jauniešu centrā, kurā bija paredzētas internacionālās vakariņas vienai jauniešu apmaiņai starp Spāniju, Turciju, Poliju un Itāliju. Kādā sakarā es tur biju, nu, pirmkārt, Pedro nedaudz piepalīdzēja uzrakstīt projektu, otrkārt, es ar vienu no organizētājiem - Juanu - iepazinos, kad atgriezos mājās no Spānijas pirmo reizi. Maza gan tā pasaule. :] Tā nu mēs ar Pedro piepalīdzējām gatavot, saklāt galdu, satīrīt utt. Tas viss uz brīvprātīguma principa, bet tas vienmēr atmaksājas, jo mājās es atbraucu ar pilnu maisu ēdamo, jo, protams, ka visu nevārējām noēst. Ak, ku jauka tā dzīve reizēm!

e.

17

Aij kā laiks iet. Jau vairāk kā divas nedēļas esmu šeit. Vēl aizvien ne reizi neesmu uzvilkusi jaku vai džinsus. Visu laiku tikai šortos, svārkos vai kleitā. Un rādās, ka tā varēs vēl pāris nedēļas. :]] vasariņa vasariņa...
Kas darbā jauns? Pagaidām nekas, ja neskaita to skudru ceļu, kas iet gar manu galdu. :D bet tie jau nieki, patīk skatīties kā darba kolēģes uzreiz lec gaisā. Rādās, ka nākamā nedēļā darbā būs interesantāka, jo sāksies vācu kino vakari un piektdien ir jaunās ekspozīcijas inaugurācija. Tas nozīmē daudz stresainu cilvēku pirms tam un apmierinātas sejas ar glāzēm rokās vakarpusē. :]
Pusdienas šodien par laimi nebija jāgatavo, jo mēs ar Aralu bijām uzaicināti pie Rafaela, mana ex-mentora, uz mājām. Uz turieni es katru reizi dodos ar prieku un tukšu vēderu, jo zinu, ka Jose Manuels būs parūpējies par labklājīgi uzklātu galdu, šoreiz uz galda - garneles un daudz. Nevarēju beigt priecāties. Pirms pusdienām, protams, ka jāatsvaidzinās baseinā.

Jāsaka gan, ka Rafaela māja ir viena no skaistākajām un elegantākajām, kādā esmu bijusi te Spānijā. Pēc pusdienām laiskošanās pie baseina un tad jau tiekam nogādāti mājās. Pēc tādas dienas atliek tikai pavingrot, parakņāties pa netu, starpcitu vakar saņēmu ziņu, ka iespējams, ka 3 mani draugie brauxot ciemos. Ja godīgi, tad es apraudājos. Prieciņi.
e.