54

Un atkal piektdiena klāt. Laiks vienkārši lido. Tā kā ir piektdiena, tad par darbu vispār negribas domāt. Ātrāk mājās, jo viss jau saplānots.
Pēc darba ātri mājup pusdienās. Izpalika gatavošana, jo dzīvokļa biedrenes puisis uzcienāja ar savu brūvējumu vārīti kartupeļi ar astoņkāji. Izskatījās samērā nekā, bet garšoja labi. Patiešām.
Pēc pusdienām uz pludmali, tur ar Gunitu nogulējām kādas divas stundas, es pat aizmigu. heheh!
Pēc tam kautko pašiverējos pa mājām, aizgāju iepirkties un sāku gatavot vakariņas, jo ciemos ieradās Gunita, Manuels (puisis, kurš gadu nodzīvoja LV) un Montse, spāņu meitene, ar kuru iepazinos pirms pāris nedēļām. Krāsnī cepti kartupeļi ar jogurta ķiploku mērcīti; tunča salāti un vista ar kariju. Saldajā no Manuel dārza atnestais mango, uf cik viņš bija garšīgs. Un Montses atnsetās tipiskās spāņu kūciņas. Vēderi pilni.
Pēc tam aizdevāmies uz centru satikties ar diviem jaunajiem brīvprātīgajiem, lietuvieti Tomasu un polieti Džoannu. Abi enerģijas pilni iet ballēties, bet mēs nē, jo nākamajā dienā paredzēti lieli plāni. Tā nu bišku mierīgi pasēdējām jaunbūvētajā ostas parkā, kas godīgi sakot ir vienkārši burvīgs izdevies. Pēc tam mierīgi čāpojām uz mājām.
Jau ceļup mājup jutu, ka laikam mana vēderam kaut kas nepatīk, un tā izrādījās taisnība. Saindēšanās ar ēdienu beidzās ar nakts skrējienu pie poda. Vēders visu izgrūda laukā. hehheeeh! Ķiploku mērcītei nē uz kādu laiku.
e.