trešdiena, 2011. gada 28. decembris

138

Pamodos ar galīgi aizliktu degunu un pamatīgām kakla sāpēm. Un kā nedaudz vēlāk atklājās arī gandrīz bez balss. Uf tādus gan es nebiju iedomājusies savus Ziemassvētkus. Nu nekas cits neatlika kā taisīt vienu tējas krūzi pēc otras, ar pamatīgu citronu un medus devu.
Dīvaina Ziemassvētku diena, jo ne piparkūkas, ne eglītes, ne pīrāgu, ne sniega, ne dāvanu saiņošanas, tikai es un mans 4istabu dzīvoklis. hehhehe!
Vislielākais prieks, protams, bija beidzot parunāt ar savējiem pa skype! Pat ar kaķīti. hehhe!Vakarā sapucējos, kā jau svētkos, kleitā. hehhe! Un devos svinēt Ziemassvētkus kopā ar Manolo ģimeni - mammu, tēti, māsu, māsas meitiņu, vecmammu un onkuli. :]
Uf kas par galdu! Tā pieēdāmies. Es arī tiku pie dāvanas, adītas šalles. :]]Pēc tam ar Manolo un vienu draudzeni Rocio pasēdējām pie manis dzīvoklī un 4os no rīta devāmies uz centru ballēties. Jā spāņu Ziemassvētku tradīcijas nedaudz atšķiras no man ierastā. Visi vakariņo mājās ar ģimeni un pēc tam naktī dodas ballēties.
Tā nu galu galā gulēt aizgājām 7os no rīta. Kaut gan es jau labprāt būtu atlūzusi jau 1os, jo tomēr tās iesnas un kakla sāpes darīja savu.
Par spīti tam, ka nevarēju būt ar ģimeni, svētkus pavadīju brīnumjauki! Pateicoties Manollo un viņa ģimenei!!!
e.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru