117

Par spīti tam, ka 6diena, es jau pirms 9iem augšā, lai jau 10.00 būtu autobusā ceļā uz Rincon de Victoria ciematiņu, kur dzīvo Manolo (Manuels). Nepagāja ne 40minūtes, kad biju jau galā un pieturā mani sagaidīja Manolo. Pa ceļam veikalā nopirkt maizi un šo graužamu. Rīta tēja Manolo mājā un tad aidā ceļā uz nekurieni. heheh. Jā jā tieši tā. Kā izrādās Manolo ģimenei pieder mājiņa vietējos kalnos, kurā neviens nav bijis kādu 2 gadus. Un jāuzsver tas, ka mājai nav iespējams piekļūt ar auto, jo tā kā mājiņa ir kalnos, tad ceļu tur nav.
Auto atstājām uz lielceļa un tālāk turpinājām pa sausas upes gulsni. Ūdens upēs te ir samērā reti sastopams, tāpēc tiešām nesaprotu, kāpēc tās sauc par upēm. hehe. Kārtējā spāņu loģika. Čāpojām čapojām, pats Manolo mājā nebija bijis vairākus gadus, tāpēc īsti neatcerējās, kur tā atrodas. Tā nu aizgājām no sākuma tai garām un pēc tam nācās griesties atpakaļ. hihihhh!
Nu piekļūt mājai bija samērā grūti, jo viss aizaudzis, bet tomēr mēs to izdarījām. Uf skats mājas iekšienē nebija tas labākais. Tik daudz ķirzaku vienviet nebiju redzējusi. Kādi 20 noteikti. Putekļi, visādi instrumenti utt. Vajadzēs pamatīgu tīrīšanu. Bet nu vismaz mums ir māja nekurienes vidū, kurā varētu sanākt tīri labas ballītes.Tā nu mēs tur saulīte pasēdējām, paēdām pusdienas, apskatījām apkārtni. Kā izrādās nedaudz augstāk kalnos ir vēl pāris viņiem piederošas mājiņas, bet nu diemžēl bez jumtiem un pāris sienām. heheh! Bet nu vismaz arī man tagad ir Spānijā piederoša māja no kuras ir brīnišķīgs skats uz zvaigznēm. heheh Ziemassvētku dāvana no Manolo.Pēc pusdienām atpakaļ uz auto un izdomājām, ka uzbrauksim vietējā ciematiņā. Tipisks spāņu ciematiņš, bet tūristiem. uf, kas par laimi. Pasēdējām vietējā krogā, pabaudījām saulīti un aukstu citronaliņu. :]]
Pēc tam uz Manolo mājām. Beidzot iepazinos ar Manolo vecākiem, kas jau kā izrādījās par mani bija dikti daudz dzirdējuši. :]] Te nu man arī sākās Ziemassvētki, jo tiku pie pāris dāvanām. Adītas jakas, mājās sālītām/marinētām olīvēm, kādiem 30kg citronu un apelsīnu (jā jā tieši tā, pilna mugursoma. Vienkārši citronkoks un apelsīnkoks viņiem aug pie mājas un tie saražo tik daudz augļu, ka Manolo ģimene nespēj appēst), tiku arī pie megakvalitatīvas olīveļļas, kuru es ar savu stipendiju diez vai varētu atļauties. Uf sajutos tā it kā būtu aizbraukusi uz Umurgu vai Kļavām, jo vecāki un vecvecāki vienmēr man sadeva pilnu somu visādiem gardumiem.Pēc tam no Manolo mājās devāmies uz manu dzīvokli. Nolikām visas pekeles, pavakariņojām, iesākām skatīties Krēslas ceturto daļu, bet nepabeidzām, jo bija jādodas uz centru uz Anna dzimumdienas pasēdēšanu. Pasēdējām tējnīcā, jubilāre, gan samērā piekususi, tāpēc ātri viss beidzās. Mēs, protams, ar Manolo nemaz uz mājām netaisījāmies. Hehehe! Pa vīna glāzei slavenākajā Malagas iestādījumā El Pimpi, pa ruma glāzei citā bārā un tad jau ap pus4iem uz māju pusi.
Mājās izdomājām, ka jāpabeidz skatīties filma, ieritinājāmies zem segas ar popkorna bļodu blakus un tā nu gulēt aizgājām tikai pus6os no rīta.
Brīnišķīgi pavadīta diena un miegs tik salds!
e.